M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

AUDRIŅŠ Jānis – gleznotājs, pedagogs.

1898.28.09. – 1994.28.06.

Dzimis Jaunjelgavas apr. Elkšņu pagastā (Viesītes Dukurānos). Mācījies Viesītes pagastskolā, Jēkabpils tautskolā, beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju (1932), J.Tīlberga figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu Dzīres. No 1932. gada septembra līdz 1944. gadam, kad emigrēja uz Vāciju, skolotājs A i z p u t e s ģimnāzijā. Pirms tam 2 gadi Pļaviņu ģimnāzijā. Vadījis arheoloģiskos izrakumus Aizputes apriņķī, rekonstruējis novada (Lažas) tautas tērpu. Izstādēs piedalījies no 1927. Trīs patstāvīgo darbu izstādes A i z p u t ē. Gleznojis altārgleznas Klosteres un Aizputes baznīcām, siengleznas Aizputes pilsētas namam un darinājis litogrāfijas: Kursas ainas ar 6 Aizputes apriņķa vēsturiskiem skatiem. Jāpiemin viņa temperas suitu tipi tautiskos tērpos un bermontiešu sagūstīšanas skats. Noorganizējis un vadījis Aizputes kultūrvēsturisko muzeju (1936) ar etnogrāfijas, arheoloģijas un mākslas nodaļām. Pēc viņa meta darinātas mēbeles Aizputes pilsētas valdei (saglabājušies krēsli), vidusskolas vārti Skolas ielā 1. Latvijas Tēlotāju mākslinieku biedrības (TMB) biedrs.

1948. gadā ieceļojis ASV. Darbojies senlietu krātuvē Ņujorkā. Izstādes Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā. Amerikas latviešu mākslinieku apvienības goda biedrs (no 1987). Trimdas presē rakstījis par mākslas jautājumiem. Ar vārdu Jānis Dārdedzis (Audriņš) rakstījis par folkloras jautājumiem (Labietis, 1964).

ASV dzīvodams, uzturējis kontaktus ar saviem bijušajiem Aizputes audzēkņiem. (Viņa pēdējā dzīvesvieta Aizputē – Jāņa ielā 10, II stāva labajā spārnā). Ģimenē auga 2 meitas.

Materiāli par J.Audriņu Aizputes novadpētniecības muzejā. Tas pēcatmodas laikā sarīkojis viņa darbu izstādi Liepājā. AŠ, Evp, MI

devider

A - alfabēts