M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BALDONIS Kārlismākslinieks.

Dzimis 1901. gadā. K a l v e n e s pagasta Vecdrogas Vilporos saimnieka ģimenē. Skolas gaitas sācis vietējā pagasta skolā. Skolā teicamas atzīmes man bija zīmēšanā. Labus panākumus un pat jēgu par mākslu guvu pamatskolas 3.klasē. Kara apstākļu dēļ no 1915 – 18 gadam skola nedarbojās. Pie tam sāku slimot ar kaulu slimību labajā rokā. Sāku mācīties rakstīt un zīmēt ar kreiso roku. Ūdenskrāsas nevarēja dabūt, bet māte bija Liepājā sameklējusi krāsainus zīmuļus. Ar tiem tad, protams, ar kreiso roku, atkal kopēju dažādas reprodukcijas, kā to biju mācījies skolā. 1919.Liepājā turpina pārtrauktās skolas gaitas un gada beigās strādā par rasētāju apriņķa ceļu un būvju pārvaldē. Pirmā sastapšanās ar īsto mākslu bija 1920. gada sākumā. Ļoti gaišā, saulainā dienā aizgāju uz Kūrmājas zāli. Tur bija atklāta latviešu mākslinieku darbu izstāde. Pavadīju tur daudzas stundas un apziņā uzausa tāda vēlēšanās, ka jāturpina un jāturpina tās zināšanas zīmēšanā, kas iegūtas skolā. Šīs izstādes iespaidā 1921. sāk mācīties K.Hartmaņa privātā mākslas studijā, no 1932 – K. Šaumaņa studijā. 20. – 30. gados ierēdnis Liepājā, Jelgavā, Rīgā 1928 Liepājas Adresu galda pārzinis, 1929 – 34 Strādnieku Avīzes redakcija, 1934. īsu brīdi apcietināts, jo radies konflikts ar valsts varu, 1935 – 38 studē VMA, no 1936 – 39 Rīgā strādā Tautas labklājības ministrijas sistēmā, 1940 – 5. poliklīnikas saimniecības daļas vadītājs. 1941 ienākot vāciešiem, pārceļas uz A i z p u t i. 1942 – 44 Aizputes ģimnāzijas zīmēšanas un mākslas vēstures skolotājs, pēc kara Aizputes apriņķa Veselības nodaļas grāmatvedis. 1948 – 49 Aizputes muzeja vadītājs, 1948 māca arī rasēšanu 8.klasei. 1950 – 53 Alsungas rajona Kultūras nodaļas vadītājs, pēc tam 17 gadus Alsungas autostacijas vadītājs.

1974.gadā pensionējas. Turpina zīmēt, gleznot, gatavot grafikas, piedalīties izstādēs. Pirmā izstāde 1934. Izstādes bijušas Tukumā (1973), Kuldīgas muzejā (1976), Liepājā (1976), Rīgā (1980. un agrāk), arī Saldū, Mažeiķos, Valmierā u.c. Neapmierināts, ka nav beidzis Mākslas akadēmiju un dzīvē nav vairāk laika veltījis mākslai.

Lai arī kāds bijis darbs un dzīve, Kārlis Baldonis nekad nav aizmirsis krāsas un molbertu.

Miris 1983. gadā Alsungā, apbedīts Liepājā.  &

devider

B - alfabēts