M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BAMBERGS Kārlis – inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis.

1894.27.02. K a z d a n g a s pag. – 1981.07.09. Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Dzimis Kazdangas Lejasbeltēs (celtas 1878). Mācījies A i z p u t e s pilsētas skolā, studējis Rīgas politehniskajā institūtā (1913 – 15), beidzis Maskavas praporščiku skolu (1916) un LU Ķīmijas fakultāti (1923). Piedalījies Latvijas brīvības cīņās neatkarības rotā. No 1923 – 28 LU Ķīmijas fak. asistents, no 1928 docētājs. Rīgas Komercinstitūta direktors (1928 – 30). No 1939 Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas docētājs un Lauksaimniecības ķīmijas katedras vadītājs, 1944 – 46 LA Agronomijas fakultātes dekāns. Agronomijas katedras vadītājs (1944 – 71), profesors (1945), Latvijas ZA Augsnes zinību un zemes institūta Agroķīmijas sektora vadītājs (1946), 1946 – 56 direktora vietnieks. LU Lauksaimniecības fakultātes padomes loceklis (1929 – 39). Latvijas Minerālvielu pētīšanas biedrības priekšsēdētājs (1937). Zemes bagātību pētīšanas institūta zinātniskais konsultants.

Izstrādājis jaunas metodes augu ķīmiskā sastāva noteikšanai, pētījis dažādu mēslojumu veidu ietekmi uz lauksaimniecības kultūru ražu. Bamberga vadībā noteikta Latvijas augšņu skābuma pakāpe, pilnveidoti augsnes kaļķošanas paņēmieni, noskaidroti saldūdens kaļķu resursi un izmantošanas iespējas, pētīts mikroelementu daudzums augos un to nozīme ražas palielināšanā. Publicējis > 170 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu, kā arī vairākas grāmatas par lauksaimniecības un agroķīmijas pētījumu metodiku.

Latvijas ZA akadēmiķis (1951), Nopelniem bagātais zin. darbinieks (1958), apbalvots ar PSRS Darba Sarkanā Karoga ordeni.    Evp, LE

devider

B - alfabēts