Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
BARBAKOFA Tatjana (Barbakoff, īst. v. Tsipora Edelberga) – baletdejotāja.
1899.15.08. A i z p u t ē – 1944.06.02. Aušvicā.
Dzimusi ebreju ģimenē, kurā audzis arī brālis. 4 gadu vecumā zaudējusi māti. Tēva otrajā laulībā iegūta māsa. Agri apmeklējusi baletskolu un 10 gadu vecumā sākusi dejotājas gaitas, pieņemdama pseidonīmu Tatjana Barbakofa un ar šādu vārdu pazīstama Eiropā. Pirmā pasaules kara laikā 19 gadu vecumā iepazinusies ar Baltijā dienošu vācu karavīru Georgu Valdmani, devusies tam līdzi uz Vāciju, kur abi vēlāk salaulājušies. Kopā ar vīru (pieņēmis pseidonīmu Marcel Boissier) sākuši uzstāties. Viņš – konferansjē, viņa – ar parodijām, krievu, vēlāk ķīniešu dejām. Panākumi neizpalikuši. No 1924 par viņu jau rakstīts plašāk pazīstamos preses izdevumos. Viņas vienreizējais dejas stils un personības starojums fascinējis skatītājus. Lieliskus panākumus guvusi Berlīnē (1925), un turpmāk tikusi dēvēta par zvaigzni. Atrodoties karjeras virsotnē, 1933 politisku motīvu dēļ nācies pamest Vāciju. Emigrējusi uz Parīzi. Turpinājusi uzstāties Francijā, Nīderlandē, Šveicē (laulība bijusi šķirta). Kad 1940.10.05. vācieši iemaršējuši Francijā, sākusies bēguļošana no nacionālsociālistiem pa dažādām Francijas vietām. Sagūstīta Nicā, no 1944.23.01. atradusies dažādās pārsūtīšanas nometnēs netālu no Parīzes. 03.02. konvojēta uz Aušvicas koncentrācijas nometni, kur 06.02. nonāvēta gāzes kamerā.
Ar savu neparasto, tikai viņai piemītošo talantu piesaistījusi daudzus tēlotājmākslas pārstāvjus, kas viņu atkārtoti portretējuši gleznās, fotogrāfijās, plastikā. Vācijā, Visbādenē esošajā Sieviešu muzejā 2010/11 maijā bijusi viņai veltīta izstāde ar nosaukumu Dejotāja un mūza. Tajā varēts gūt daudzpusīgu ieskatu viņas dzīvē. &