M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BAROTĀJS Ernests - militārs darbinieks, jūras kapteinis (1938).

1886.15.06. A i z p u t e s pag. – 1947.20.03. Stokholmā

Beidzis Liepājas jūrskolu (1911). 1914 mobilizēts Baltijas flotē, Kronštatē nokārtojis tajā pašā gadā jūras praporščika pārbaudījumus, palīgkuģa Eros komandieris (1916 – 18), brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (1919), bijis tvaikoņa Saratov kapteiņa palīgs un kavējis tā aizvešanu uz ārzemēm. No 1920 karakuģa M – 68 komandieris, vēlāk Ezera diviziona komandieris, krasta apsardzes kuģa R komandieris. 1922 atvaļināts, ieskaitīts Av. Divizionā, 1923 pārcelts uz Daugavgrīvas artilēriju. Latvijas kara flotes palīgkuģa Artilērists komandieris (1923 – 26). 1926 – 34 Aizžogotājtraleru diviziona (no 1930 Mīnu diviziona) tralera Viesturs komandieris, no 1934 Mīnu diviziona komandieris. Bijis arī Aizsargu štāba jūras lietu speciālists. 1940.21.07. atvaļināts. 1944. emigrējis uz Zviedriju.

Sieva Irma, dzim. Žurde, ārste.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (1926), IV šķiru (1935), Viestura ordeņa III šķiru (1939), skautu Baltās Lilijas ordeni, Lietuvas Ģedimina ordeni, Polijas ordeni Polonia Restituta.   Evp, LE

devider

B - alfabēts