M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BETHERS Heinrihs – grāmatvedis, kultūras darbinieks

1909. (citos dokumentos – 1911) 25.12. Liepājas raj. Saraiķos – 1991.15.01. A i z p u t ē. Apbedīts Misiņkalna kapos.

Dzimtas sākumi meklējami Rucavā un Kalētos. Tēvam bijušas trīs sievas, tāpēc ģimene liela, bērnu daudz un materiālie apstākļi paknapi.

Beidzis Kapsēdes pamatskolu. Tā kā jau agri radusies interese par mākslu, izglītību turpinājis Liepājas daiļamatniecības skolā Kokapstrādes nodaļā. Strādājis par koktēlnieku. Izgatavotas vinjetes, baznīcu altāru un kanceles apdares, grieztas dažādas figūras, darināti spieķi un veidojumi no koku saknēm. Izpildīti individuāli pasūtījumi. Neilgu laiku strādājis Liepājas domē. Šai Liepājas periodā jau radusies vēlme sevi izteikt dzejā un prozā, kas turpinājusies arī vēlākajos gados (ir vairāku dzejoļu un romānu autors, kas gan nav iespiesti, bet iesieti saglabāti mašīnrakstā).

Pēc grāmatvedības kursu beigšanas sācis strādāt par grāmatvedi Ploces kūdras purvā, pēc tam Garozā, kur nosūtīts, lai iepazītos ar kūdras ražošanas ieguvi un lai to ieviestu A i z p u t e s kūdras purvā. Garozā sastapis arī savu nākamo dzīvesbiedri. Sācies darbs

A i z p u t ē (30.gadu pašās beigās vai 1940) – galvenais grāmatvedis A i z p u t e s kūdras purvā. Šai darbā arī aizvadīti visi turpmākie mūža gadi līdz aiziešanai pensijā. A i z p u tē uzcelta ģimenes māja. Bijis arī republikāniskais revidents kūdras ražošanas sistēmā. Būdams cilvēks ar plašām mākslinieciskām un garīgām interesēm, A i z p u t e s kūdras ieguves uzņēmumā veicis ne vien savus tiešos grāmatveža pienākumus, bet arī dažādus mākslas skolā apgūtus noformēšanas darbus. Tā viņa darināti ir kādreizējie kūdras rūpnīcas ieejas vārti u.c. Interese par senlietām viņu    A i z p u t ē pievērsa to vākšanai un krāšanai, un viņa vārds ir cieši saistīts ar Aizputes vecajā ordeņa pilī iekārtoto novadpētniecības muzeju. Entuziasma vadīts, vācis, kārtojis un kopojis dažādus materiālus. Sadarbojies ar vidusskolas vēstures skolotāju. Bijis arī padomju laikā izveidotās Tautas augstskolas vadītājs Aizputē.   &

devider

B - alfabēts