M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BIELA Arvīds – sabiedrisks darbinieks, literāts, bibliotekārs, Daugavas Vanagu mēnešraksta un Austrālijas Latvieša korespondents, Daugavas Vanagu līdzdibinātājs Cedelheimā, leģionārs un vēsturnieks.

1921.07.12. Sieksātes pag. – 2008.05.11.

Mācījies Sieksātes pamatskolā, A i z p u t e s Valsts ģimnāzijā (1936 – 41), strādājis par ierēdni A i z p u t e s pilsētas valdē. Iesaukts Latviešu leģionā. Pēc kara bēgļu nometnē Vācijā. 1947 – 51 dzīvojis Anglijā, strādājis pie lauksaimniekiem. 1951 izceļojis uz Austrāliju, kur sākumā strādājis dažādus darbus (tramvaja vadītājs, strādnieks gaļas pārstrādes fabrikā). Kopš 1963 ierēdnis kādā Kvīnslendas pavalsts departamentā. 1960 sācis studēt vēsturi un humanitārās zinātnes Kvīnslendas universitātē Brisbenā, ieguvis bakalaura grādu vēsturē (1987).

Kopš 1953 publicējies Austrālijas Latvietī, bijis šī laikraksta pārstāvis Brisbenā (1980 – 95), rakstījis par pozitīvo nacionālismu, par vēstures nemainīgajām vērtībām, tās lomu tagadnes politisko notikumu izvērtējumā. Publicējis prozas un dzejas grāmatu apskatus laikrakstā Austrālijas Latvietis, žurnālos Daugavas Vanagi, Mēnešraksts, Universitas. Brisbenā literāros sarīkojumos lasījis lekcijas par daudziem latviešu rakstniekiem. Nepieciešamos materiālus kāda skolas biedrene viņam sūtījusi arī no Latvijas.   VV

devider

B - alfabēts