M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BIRULIS Ilmārs - žurnālists.

1950.15.01. Dobelē – 2013.09.11. Rīgā, apbedīts Bolderāja kapos, kur atdusas vecāki (miris, insulta pieveikts).

Dzimis galdnieka un ierēdnes ģimenē, kurā izaugusi arī māsa Inta, Latvijas Avīzes literārā redaktore. Mācījies A i z p u t e s vidusskolā (absolvējis 1968). Mācīdamies 11.klasē, piedalījies Savienībā izsludinātajā žurnāla/laikraksta(?) Žurnaļist konkursā par iespēju studēt žurnālistiku Maskavas Universitātē. Izturējis milzīgo atlases konkursu, iekļuvis to 50, vēlāk 20 skaitā, ko uzaicināja uz Maskavu. Bet diemžēl pēdējā atlasē viņu, puisi no Baltijas, iegāza kļūdas krievu valodas rakstībā. (Konkursa laikā iepazinās un visu mūžu uzturēja pazīšanos ar Aiju Kuģi, vēlāko žurnālisti Belgradā.)

Tā kā togad (1968) LVU žurnālistus neuzņēma, pirmo praksi šajā jomā apguvis Liepājas raj. laikrakstā Ļeņina Ceļš. 1969 sācis studijas LVU Žurnālistikas fak., paralēli strādādams laikrakstā Padomju Jaunatne, bet no 3.kursa mācīdamies neklātienē un pilnīgi veikdams žurnālista pienākumus minētajā preses izdevumā. Pratis ne vien rakstīt, bet arī fotografēt, ko apguvis jau vidusskolas gados. Nākamā darba vieta un ieņemamais amats – atbildīgais sekretārs žurnālā Lauku Dzīve. No 1992 – atbildīgā sekretāra vietnieks laikrakstā Lauku Avīze>Latvijas Avīze. Kad 2000 nodibināja Lauku Avīzes izdevniecību un pēc lasītāju pieprasījuma sāka iznākt tematiskās avīzes, to tapšanas un veidošanas dvēsele bija viņš – redaktors, kas pratis strādāt ar visiem autoriem – dārzkopjiem, puķkopjiem, augļkopjiem, selekcionāriem, tūrisma speciālistiem, dažādu dzīvnieku un lauku sētu pazinējiem.

Darba biedri viņu raksturo kā kolēģi no labas sabiedrības, kura klātbūtnē sīkumainība un tenkošana šķitusi pavisam neiederīga. Viņam piemitusi mazliet aristokrātiska atturība. Labi juties pats savā sabiedrībā, vientuļnieka radošajā brīvībā. Tuvākais, varbūt pat vienīgais īstais draugs – skolotājs, žurnālists, viens no Atmodas līderiem – Fēlikss Zvaigznons, runātīgs, atklāts un kareivīgs. Ārēji it kā pretstats mazrunīgajam Ilmāram, bet Fēliksam piemitusi tā pati smalkjūtība kas Ilmāram. Abi bijuši gara radinieki.

Žurnālista profesionālisms ir akurātība, dzīves izjūta un savas zemes izprašana. Tev visa tā bija, A/S Lauku Avīzes vārdā saka žurnāliste Ilze Būmane.   LA, &

devider

B - alfabēts