Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
BIRZNIECE Mirdza - pedagoģe, novadpētniece, folkloriste, publiciste.
Dzimusi 1926.23.09. Dzērves>Aizputes pagastā. No mēneša vecuma – aizputniece. Mācījusies A i z p u t e s 6-klasīgajā pamatskolā (1935 – 41), Aizputes Valsts ģimnāzijā>vidusskolā (1941 – 46). Beigusi LVU Filoloģijas fak. (1954). Piešķirta filologa kvalifikācija un vidusskolas skolotājas nosaukums.
1947 – 52 skolotāja Aizputes pilsētas pamatskolā. No 1952 – 2003 latviešu valodas un literatūras, vēlāk – arī novada literatūras un folkloras skolotāja Aizputes vidusskolā. Studentu pedagoģiskās prakses vadītāja. Metodiķe (no 1978). 20 viņas sagatavotie audzēkņi republikā ieguvuši godalgotas vietas sacerejumu olimpiādēs (1965 – 89), bet 18 godalgoti republikas SkZB pētniecisko darbu konkursā (1977 – 2001), no kuriem 6 izvirzīti uz Baltiju (Tallina, Viļņa). Delegāte Latvijas skolotāju kongresā Rīgā (1978) un tai pašā vasarā Vissavienības skolotāju kongresā Maskavā, Kremļa Kongresu pilī (darba prezidijā). Sagatavojusi un vadījusi vairākus TV mācību raidījumus (M.Ķempe, I.Ziedonis u.c.). Pirmā Latvijā sākusi mācību procesā izmantot diafilmas (60.gadi). Izveidojusi 21 mācību diafilmu par latviešu literātiem (R. un M.Kaudzītēm, R.Blaumani, J.Jaunsudrabiņu, Raini, I.Ziedoni u.c.) un diapozitīvu sēriju 8 daļās Kad mājas un akmeņi runā. Sadarbojusies ar republikas zinātniskajām (PZPI) un kvalifikācijas celšanas (SKCI) iestādēm, veikusi eksperimentus ar mācībām saistītos jautājumos. PZPI ārštata zinātniskā korespondente. Lasījusi lekcijas gadskārtējos skolotāju kursos, vadījusi pirmoreiz Latvijas skolu vēsturē noorganizētos literārās novadpētniecības kursus pa Liepājas rajonu (1979, 1982, 1986). Piedalījusies piecos no sešiem republikas pedagoģiskajiem lasījumiem (visos godalgota).
60.gados pievērsusies literārajai novadpētniecībai (kas vēlāk pārtapusi novadpētniecībā vispār). Izstrādājusi 2 jaunas mācību programmas vidusskolas klasēm (literārajā novadpētniecībā un folklorā), ko Izglītības ministrija apstiprinājusi kā izvēles priekšmetus un kas mācīti skolā.
Aizputes vidusskolā izveidojusi literatūras kabinetu laikā, kad tādus vēl neprasīja (bija tikai kabineti fizikā un ķīmijā). Republikā tas ieguvis I vietu. Par to tapusi IM kinofilma un diafilma. Ar kabineta saturu iepazīties braukuši Rīgas un lielā puse Latvijas rajonu literatūras skolotāju u.c. interesentu.
Vadījusi ekskursijas pa Liepājas raj. literatūras un kultūras darbinieku vietām. Ielu svētkos Aizputē iepazīstinājusi ar attiecīgajā ielā esošo māju un notikumu vēsturi (arhivārs) – Kalvenes (1997), Atmodas (2000), vecpilsētas – Jāņa, Pasta, Katoļu (2001), Liepājas (2003).
Iesaistījusies folkloras materiālu vākšanā. Folkloras Krātuvei nodots ~ 3 tūkstoš vienību (nr. 2140) – teikas, nostāsti, spoku stāsti, ziņģes, albūmu panti, sakāmvārdi, toponīmi u.c. (turpinās darbs pie tēmas Tā runā Lejaskurzemē). ZA Valodas institūtam (B.Bušmanei) atdoti 1300 savāktie apvidvārdi (2004).
Pāri par 300 publikāciju autore, rakstījusi rajona un republikas presē par literatūras, novadpētniecības, metodikas u.c. jautājumiem. (Daļa no publikācijām apkopota nepublicētā krājumā Spalvas darbi, 2013). Vairākkārt atzīta par vienu no trim labākajiem ārštata autoriem Liepājas raj. laikrakstā Ļeņina Ceļš>Kursas Laiks (1981, 1984, 1985, 1986, 1987). Kopš 2000.gada saistīta ar Aizputes Avīzi>Aizputes Novada Avīzi (korektore).
Iznākušas grāmatas: Dažu tehnisko līdzekļu izmantošana literatūras mācīšanā (1983), Aizpute (1996), Aizpute (2004), Lejaskurzemes teikas, nostāsti un spoku stāsti (2006), Lejaskurzeme literatūrā (2007), Aizputes vidusskola faktos un atmiņās (2011), Ar Aizputi un novadu saistītie (2015, biogrāfiska vārdnīca), Novadpētniecība. Mirdza Birzniece (2016), Friča Brīvzemnieka piemiņas kopšana un saglabāšana Aizputes novadā (2016, www.aizputesnovads.lv).
Līdzautore grāmatām: Komentāri mācību diafilmām (1969), Metodiski norādījumi literatūras mācīšanai 11.klasē (1986), Literārās novadpētniecības darbs skolā (1986), Literatūras mācīšanas metodika (1991), Zentai Mauriņai – 100 (1997), Aizpute – 750 (1998).
Bukleti: Aizpute (1993), Aizputes vidusskola (1996/97).
Sakopojusi dzejoļus par Aizputes novadu Ir tāds novads – Aizpute (2013, neizdots), kā arī materiālus otrajam Lejaskurzemes teiku krājumam. Tiek turpināts un papildināts e – variants (www.aizputesnovads.lv) vārdnīcai Ar Aizputi un novadu saistītie. Sagatavots materiāls grāmatai Imants Ziedonis un Aizputes novads (2017.).
LPSR Augstākās Padomes deputāte (1980 – 84), Liepājas rajona deputāte (1985 - 87).
LPSR Nopelniem bagātā skolotāja (1975), PSRS Izglītības darba teicamniece (1977), F.Brīvzemnieka prēmija (1988, nodibinājis Kazdangas tehnikums), A.Kronvalda prēmija (1996), starptautiskā L.Bērziņa prēmija (1994, 1996, Speciālā balva 2012), Lielā folkloras gada balva – 2006 (2007), Atzinības Krusta Lielā sevišķās pakāpes Goda zīme (2005). Ierakstīta Aizputes pilsētas Goda grāmatā (1996, 2007).
Interesē darbs, ko visu mūžu strādājusi, literatūra, tēlotāj- un skatuves māksla, literārā novadpētniecība, savas dzimtās puses iepazīšana un izpēte. Patīk iet jaunus, neiestaigātus ceļus, meklēt, pētīt. Paticis ceļot. Bijusi Polijā, Čehoslovākijā, Vācijā, Šveicē, Austrijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā.
Dzīves izjūtu var raksturot ar R.Blaumaņa vārdiem: Dieva pasaule, cik skaista tu esi. Raibā dzīve, cik tu man mīļa, un Imanta Ziedoņa teikto: Cilvēks līdz pēdējam brīdim ir sējējs. Sāp neizsētie graudi.
&