M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BLOKS Voldemārs – žurnālists, valsts un sabiedrisks darbinieks.

1924.03.03. A i z p u t ē – 1993. 03.05. A i z p u t ē, apbedīts Misiņkalna kapos.

Vecāki zemnieki (tēvs Ernests – latvietis, māte – Tatjana Polozotova – krieviete). No 1927 – 32 dzīvo Sakas pag. Kaļķceplī, 1932 pavasarī pārceļas uz C ī r a v a s Akmentiņiem.

Pirmā skola A.Bergmaņa Dzērves-Cīravas 6-klasīgā pamatskola (beidz 1940), uzsāk mācības Liepājas Valsts tehnikumā.

Kad 1941 sākas karš, kopā ar vecāko brāli, uzzinājuši, ka māte un māsa evakuētas uz Krieviju, nolemj kājām doties uz Smoļensku pie mātes radiem, cerēdami viņas tur sastapt. Pārejot robežu, aizturēti kā vācu spiegi (17-gadīgajam Voldemāram dokumenti palikuši degošajā Liepājā). Pēc vairākiem mēnešiem no apcietinājuma atbrīvoti. Brālis iesaukts armijā, Voldemāru evakuācijas punkts nosūtījis uz kolhozu Staļingradas apgabalā. 1942, sākoties kaujām pie Staļingradas, mobilizēts. Drīz kontuzēts, ilgi ārstējies, pēc tam turpinājis karot kā smagās mašīnas šoferis. Kara beigas sagaidījis Prāgā. Demobilizējies 1946. Atgriezies A i z p u t ē, strādājis izpildu komitejā par smagās mašīnas šoferi. Padomju darbinieku skolā ieguvis jaunākā agronoma izglītību. Beidzis Augstākās partijas skolas žurnālistikas nodaļu. Kad nodibināja Aizputes rajona laikrakstu Jaunais Ceļš, kļuvis par tā literāro līdzstrādnieku un fotogrāfu. Teicis:

Viss mans mūžs nodzīvots Aizputē, izņemot četrus kara gadus un mācību gadu Rīgā.

Visgarākais un nozīmīgākais darba cēliens saistīts ar MFR Kurzemi, par kuras direktoru viņš strādājis no 1967 – 84. Tas – mazpilsētas lielākais uzņēmums, kurā ražoja durvju atslēgu mehānismus un dažādus būvapkalumus. Pārņemot tā vadību, sapratis, ka uzņēmums neatbilst ražošanas vajadzībām – iekārtas novecojušas, produkcija konkurētnespējīga. Viņa vadībā ražošanā ieviests daudz jauna. Pateicoties direktora veiksmīgai vadībai, Kurzeme kļuva par lielāko un vadošāko atslēgu un būvapkalumu rūpnīcu Padomju Savienībā.

Direktors rūpējās arī par strādājošo dzīves un darba apstākļu uzlabošanu. 70.gados tika organizēta jauna ražošanas korpusa celtniecība (ilga 6 gadus). Paralēli korpusa celtniecībai uzcēla jaunu katlu māju, ēdnīcu, laboratorijas korpusu, notekūdeņu attīrīšanas staciju, noliktavas, bērnudārzu (1970), 11 dzīvojamās mājas ar vairāk par 100 labiekārtotiem dzīvokļiem.

1984 aizgāja pensijā, bet aktīvā darbošanās turpinājās. Tika ievēlēts par Aizputes pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju (1987). Lai uzlabotu pilsētas vidi, kā pirmais Latvijā dabūja Ministru Padomes atļauju dibināt Pilsētas attīstības fondu, jo ar budžeta līdzekļiem tās attīstībā nekā ievērības cienīga izdarīt nevarēja. Rezultātā uzņēmumi, iestādes un tuvējā padomju saimniecība ieskaitīja šai fondā 85 tūkstoš rubļu, par ko varēja nokrāsot 4 māju fasādes, uzbūvēt pilsētas tirgu, kāpnes un celiņus atpūtas parkā Misiņkalns. Daļu izlietoja ordeņa pils atjaunošanai.

1987 jūnijā Bloks bija viens no iniciatoriem Aizputē noorganizēt radio raidījumu centru (līdz tam tādi tikai rajonu centros). Aizputes radio pārraides notika divi reizes nedēļā, ilgums 30 min. Tīkls aptvēra Aizputes pilsētu, Pāvilostu, Kazdangas, Lažas, Kalvenes, Cīravas, Dunalkas, Aizputes, Vecpils, Sakas un Ulmales pagastus. Saturs: aktuālā informācija, notikumi, komentāri par aktuālām tēmām, kultūra, apsveikumi, līdzjūtība, reklāma u.c. Vajadzības gadījumā bija arī ārkārtas raidījumi, kuros informēja par sevišķi svarīgiem notikumiem aptvertās zonas vai valsts dzīvē (Barikāžu laikā radio sniedza pat 3 – 4 ārkārtas raidījumus dienā par situāciju valstī). Pārraides vadīja gan pieaicināti diktori, gan pats V.Bloks.

Kopā ar Ilmāru Šteinbergu sarakstījis dzimtajai pilsētai veltītu grāmatu Aizpute (1960). Atbalstījis M.Birznieces ierosinājumu pielikt memoriālu plāksni pie mājas, kurā dzīvojis literāts, folklorists, izglītības darbinieks Fricis Brīvzemnieks (1989). Fotografējis dabu, veidojis diapozitīvu sērijas.

Atmodas laikā piedalījies Tautas frontes Aizputes grupas dibināšanā, organizējis izbraukšanu uz barikādēm Rīgā.

Izaudzināta meita un dēls.

Viņa sapnis – brīva un ekonomiski attīstīta Latvija. Vērojot pirmajos 10 gados dzīvi brīvību atguvušajā tēvzemē: Politiskajā dzīvē pierādījies, ka esošā Satversme nenodrošina tautai vēlamu deputātu ievēlēšanu Saeimā. Deputāti, kuri nepārstāv vēlētāju intereses no kāda noteikta vēlēšanu apgabala, bet kurus izrauga politiskas partijas, savā darbā arī atbalsta tikai partiju intereses. Bet katra pie varas esoša partija, ja galvenokārt rūpējas par savu ekonomisko interešu aizstāvību, tad rezultātā ar katru gadu palielinās visu veidu noziedzība, plaukst kontrabanda, ierēdņu patvaļa, korupcija.

Apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni (1974) par ieguldījumu rūpnīcas Kurzeme attīstībā. Piešķirta 1991 gada barikāžu dalībnieka zīme (2001). Par mūža ieguldījumu Aizputes attīstībā balva – rokas pulkstenis, ierakstīts Aizputes pilsētas Goda grāmatā (2001).   &

devider

B - alfabēts