Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
BULA Dace (Rāta) – folkloras pētniece, filoloģijas doktore.
Dzimusi 1960.18.04. A p r i ķ u ciemā. Bērnība vadīta D z ē r v ē, jo māte skolotāja Dzērves skolā.
Līdz 5.klasei mācījusies Dzērves skolā, beigusi Rīgas 6. vidusskolu (1978) un LVU Filoloģijas fak. Latviešu val. un literatūras nodaļu (1984). Kopš 1984 ZA Valodas un literatūras institūta (tagad LU Literatūras, mākslas un folkloras institūts) zinātniskā līdzstrādniece, vēlāk direktore. Latviešu folkloras krātuves vadītāja (kopš 2000). LU LFMI direktore. Filoloģijas doktores grādu ieguvusi (1998) par darbu Dziedātājtauta. Tautasdziesmu tradīcijas nozīme latviešu nacionālās identitātes diskursā. Strādā par pasniedzēju LU, Latvijas Kultūras akadēmijā un biznesa augstskolā Turība.
Pirmā publikācija – raksts Par traģisko tautas pasaules izjūtā un tautasdziesmās žurnālā Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis (1985, 10.nr.). Viņas pētījumu uzmanības lokā folkloras izmantojums nacionālajā ideoloģijā un tautas nacionālās identitātes izpratnes tapšanā un attīstībā. Sarakstījusi grāmatu Dziedātājtauta. Folklora un nacionālā identitāte (2000). Folkloras pētīšanas metodika un teorētiskie virzieni mūsdienu folkloristikā Bulas darbos balstīti uz folkloristu, etnogrāfu, kultūras antropologu darbu studijām un pieredzi. LRB, &