M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BUMBIERIS Miervaldis – zinātnieks, aktieris, režisors, dramaturgs.

1921.01.11.Rīgā – 1998.08.04. Adelaidā, Austrālijā

Vecāki – veikala īpašnieki A i z p u t ē . Te pagājusi viņa bērnība un jaunība. Bumbieru ģimenei pilsētas ZA nomalē, Mazajā ielā piederējusi neliela mājiņa un drusku vairāk par hektāru zemes. Ienākumus guvuši no neliela veikaliņa pilsētas centrā Atmodas ielā – uzpirkta raža un savā veikalā tirgota.

Beidzis K a z d a n g a s lauksaimniecības vidusskolu (1940), studējis LU Tautsaimniecības un tiesību fakultātē (1940 -41). Ģimeni nodibinājis Latvijā (sieva aizputniece Irma, dzim. Freiberga), te piedzimusi arī meita, dēls

– Vācijā, uz kurieni ar ģimeni emigrējis (1944).Izceļojis uz Austrāliju (1949). Laborants Adelaidas universitātes Veita lauksaimniecības pētniecības institūtā (no 1958). Vienlaikus studējis Adelaidas universitātē, ieguvis lauksaimniecības zinātņu maģistra grādu (1979). Strādājis ilgus gadus Adelaidas universitātē, ~ 15 zinātniski darbi fitopatoloģijā.

Skatuves gaitas sācis Eihštates bēgļu nometnes teātrī Vācijā (1945). Darbojies Rīgensburgas dramatiskajā ansamblī (1946 – 49). Pievēršanās teātrim sākusies negaidīti. Atrodoties bēgļu nometnē Vācijā, pavisam nejauši reiz dzirdējis kādu vaicājam: kas grib spēlēt teātri? Tā kā nekā nebijis ko darīt, nolēmis līdzdarboties. Debija – J.Lejiņa Nebrauc tik dikti. No 1952 Adelaidas Latviešu teātra ansambļa aktieris. Pievērsies arī režijai un dramaturģijai. Lomas: Uldis, Kangars (Raiņa Pūt, vējiņi 1954, Uguns un nakts 1957, Māris (A.Brigaderes Princese Gundega 1986), Ivans (R.Staprāna Pēdējā izrāde 1996). Iestudējis galvenokārt R.Blaumaņa, M.Zīverta u.c. latviešu autoru darbus. Sarakstītās lugas izdotas krājumā Pīpes dūmos (1986). K.Barona prēmija (1992).

Adelaidas Latviešu teātra ansamblī spēlējusi arī B. sieva Irma Bumbiere un dēls Indulis.

Kontakti ar A i z p u t i atjaunojušies 80-to gadu beigās, kad skolotāja Meldra Oškāja, kura savā braucienā uz Austrāliju bija ar Bumbieri tikusies, atveda viņa lugu krājumu un režisore K.Austruma Aizputes Tautas teātrī iestudēja viņa lugu Svētki Kukubarrā (1990). Nākamajā – 1991 – gadā Latvijā notika Pasaules latviešu teātra svētki, uz kuriem ieradās arī Adelaidas teātris ar Anšlava Eglīša 3 cēlienu komēdiju Cilvēks grib spēlēt (režisors, arī galvenās lomas tēlotājs M.B.). Latvijā ielidoja 18.jūnijā, Aizputē spēlēja dienu pēc Jāņiem (25.06.) pārpildītā Kultūras namā. Ļoti sirsnīga, atmiņu pilna pēc izrādes bija tikšanās ar kādreizējiem skolas biedriem un citiem aizputniekiem. Stāstīja: jau šurpbraucot uz mirkli bija piestājis Kazdangā, aplūkojis parku, pili, pēc tam Aizputi. Atzinies, ka taisnība viņa vedeklai, kura visiem stāstot, ka viņam tikai viena pilsēta eksistējot, proti, - Aizpute.

Jautāts, vai tas, ka vairākās viņa lugās pieminētas ar mūspusi saistītas vietas, neliecina par zināmu nostaļģiju pēc tām, atbildēja: Tā jau ir… Jau manā pirmajā lugā pilsētiņa, kurā risinās darbība, īstenībā domāta Aizpute. Tikai – tā kā vajadzēja jūru, tad pieliku to klāt.   LE, TK, &

devider

B - alfabēts