Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
BRAŠE Alberts (Brasche Albert Friedich Wilchelm Johann) – ārsts.
1829.08.09. Bārtā – 1913.13.07. Jelgavā
Bārtas mācītāja Gustava Sigismunda Brašes dēls. Pirmo izglītību saņēmis mājās, tad Jelgavas ģimnāzijā (1846 – 47). Studējis Tērbatā (1848 – 54), bijis tur arī hospitāļklīnikā asistents (1853 – 54). Ārsts no 1854.
Ārsts C ī r a v ā (1855 – 58). Ārsta praksi beidza Jelgavā (1911), kur arī miris.
Bijis ārsts šī vārda visīstākajā, vistiešākajā nozīmē. Vienmēr gatavs palīdzēt. Viņš sekojis katram palīgā saucienam, vienalga, vai tas skanējis no augstas vai zemas kārtas cilvēka. Jau būdams astoņdesmitgadīgs, viņš vēl praktizējis un vienmēr bijis gatavs savas meitas pavadībā doties slimnieku apmeklēt.
Par spīti savai nepievilcīgajai ārienei bērni viņu mīlējuši un viņš baudījis to uzticību un klientu mīlestību līdz savam lielajam vecumam. (Viņam bijušas neveiklas rokas un kājas, neformīga galva ar milzīgu degunu, ķērkstoša balss un smaga valoda.) Viņa ārējais izskats nebija pievilcīgs, bet pārāka bija viņa labestība, nebeidzamā pacietība un gatavība vienmēr palīdzēt. Ae