M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BUBIERS Laimonis – scenogrāfs.

Dzimis 1934.08.08. Aizputes apr. Sakas pagastā zemnieku ģimenē. 1949 politisku motīvu dēļ arestēts, bijis ieslodzījumā Arhangeļskā (līdz 1954). Mācījies Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1961 – 62), arī pie gleznotāja un scenogrāfa R.Pīlādža. Kopš 1959 veidojis dekorācijas Tautas teātriem Ventspilī, Jelgavā, Bauskā, īsu brīdi arī A i z p u t ē.

Šis brīdis bijis no 50-to gadu otrās puses līdz 60-to gadu sākumam. A i z p u t ē veidojis scenogrāfiju izrādēm : V.Rozovs Šodien un vienmēr (1958), Maļarskis Akmens putns (1961), J.Vuolijoki Justīne (1962). (Visām tām režisore Tatjana Šverste).

Aizputes laikā te sarīkojis arī izstādi Atgriešanās. Programmas grāmatiņā mašīnrakstā rakstītajam tekstam autors pašrocīgi rakstījis pāri: Gleznoju visu, ko uzskatu skaistu esam – sievieti, zirgus, pavasara ziedu skurbu, jūras nemieru un rudens skumjas. Uzskatu, ka tikai skaistums var glābt pasauli.

Dekorāciju metu realizētājs Liepājas teātrī (1966 – 68). Dekorāciju darbnīcas vadītājs un dekorāciju metu realizētājs Valmieras drāmas teātrī (1968 – 79). Patstāvīga scenogrāfija: F.Džilroja Es tevi mīlu, tēt (1969), D.Zigmontes Raganas māju remontēs , R.Blaumaņa Pazudušais dēls (abi 1970), No saldenās pudeles (1974), A.Upīša Pieci nerātni smaidi (1977), P.Putniņa Pasaulīt, tu ļaužu ēka…, V.Lāča Zeme un jūra (abas 1978). Strenču Tautas teātra scenogrāfs (1973 – 92). Darinājis dekorācijas Rīgas Operetes teātrī, Kazaņas Operas teātrī, Permas Operas teātrī. Kopš 1979 scenogrāfa asistents Nacionālajā operā. Izstādēs piedalās kopš 1962.

Kopš bērnības uzsāku cīņu ar čeku. Diemžēl neveiksmīgi. Atgriezos pēc sešiem gadiem, zaudējis veselību, bet ne garu. Darba mūžs pavadīts teātros, gan pašdarbības, gan profesionālos kā tā saucamais scenogrāfs, gan arī aizkulisēs gleznojot dekorācijas, pa reizei uzkāpjot uz skatuves dēļiem pamāžoties. Tam visam pamatā glezniecības alkas, glezniecība, ko sāku apgūt vēl nebrīvē, teicis L.Bubiers.   TK, &

devider

B - alfabēts