M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

CIELĒNS Uldis – Dr. inž. ķīmiķis.

1940.11.03.Saldū – 2002.21.08. Rīgā, apbedīts Ziepniekkalna kapos.

Mācījies A i z p u t e s 7-gad. skolā, beidzis Aizputes vidusskolu (1958) (bija ieradies uz vidusskolas 80. jubileju 2001.20.10.) . Absolvējis RPI ķīmijas fakultāti (1964). 1958 – 64 Latvijas ZA Ķīmijas institūta laborants, inženieris, vēlāk zinātniskais līdzstrādnieks. 1970 – 74, 1979 – 86 un no 1993 RPI (kopš 1990 RTU) docētājs. 1979 – 94 Latvijas ZA Neorganiskās ķīmijas institūta Neorganisko materiālu spec. konstruktoru tehnologu biroja direktora vietnieks zinātniskajā darbā. A/S Neomat

Viceprezidents (1992 - 95). No 1995 SIA Plazma, keramika, tenoloģija direktors. No 1996 RTU Latvijas zemes bagātību institūta direktors. 1997 – 98 LR Izglītības un zinātnes ministra padomnieks. No 2000 Valsts materiālzinātņu centra direktors. Nodarbojies ar grūti kūstošu materiālu sintēzi.

Publicējis > 90 rakstu, 27 autorapliecības un patenti. PSRS Ministru Padomes 1. prēmija (1975). LPSR Valsts prēmija (1980).   &, LE

devider

C - alfabēts