Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
CINOVSKIS Fricis
1887.13.11. A i z p u t ē – 1971.02.07. A i z p u t ē, apbedīts Misiņkalna kapos.
Darbojies piensaimniecībā.
Pirmā pasaules karā dienējis 26. Sibīrijas strēlnieku pulkā un divas reizes apbalvots ar Jura Krustu, II, IV šķiru (cariskās Krievijas augstākais militārais apbalvojums). Leitnants 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Pēdējā dienesta pakāpe – kapteinis.
Latvijas armijā iestājies 1919 janvārī, piedalījies Kurzemes un Rīgas atbrīvošanā. Ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru apbalvots par cīņu 1919.24.03. pie Kalnciema. Starp Kalnciema tiltu un salu Lielupē ienaidnieka ugunī pirmais forsēja upi un ar savas patšautenes uguni palīdzēja pārējiem šķērsot upi, atsist pretinieka pretuzbrukumu un pēc tam ieņemt Kalnciemu un Ložmetējkalnu.
Piedalījies kaujās līdz brīvības cīņu beigām, pēc tam palicis virsdienestā 8. Daugavpils un 12. Bauskas kājnieku pulkos. Sasniedzis virsleitnanta pakāpi.
1934.20.o2. atvaļināts. Dzīvojis L a ž a s pag. Lagzdās, nodarbojies ar zemkopību. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Visu mūžu dzīvojis savā saimniecībā. Pēc 2.pasaules kara kolhoznieks.
Viņa vārds lasāms piemiņas stēlā, kas atklāta 2018.11.11. Aizputē Misiņkalna parkā.
Lāč, &