M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

DAMBERGS Elmārs – mākslinieks – karikatūrists, akvarelists.

1924.29.09. A i z p u t ē – 2014.11.09. Parry Sound, Ontario, Kanādā

Dzimis L a ž a s pag. tai daļā, kas 1975.gadā pievienota A i z p u t e s teritorijai (Lažas Graveniekos) astoņu bērnu ģimenē. Mācījies A i z p u t e s pamatskolā, apmeklējis A i z p u t e s ģimnāziju, bet nav beidzis (vajadzēja absolvēt 1943), jo mobilizēts Latviešu leģionā.

Tēvs vēlējies, lai dēls kļūtu par mācītāju, bet zēnu interesējusi vienīgi māksla un vēlējies iestāties Mākslas akadēmijā. Krāsas un zīmulis viņam vienmēr bijušas pie rokas. Zīmējis ģimnāzijā, zīmējis pat Cedelhemas gūstekņu nometnē, kur tapusi pirmā karikatūra un pirmoreiz piedalījies izstādē.

Pēc kara nonācis Anglijā, kur iestājies Boltonas mākslas skolā un pēc tam beidzis Londonas Mākslas koledžu, kur 1951 saņēmis preses mākslinieka diplomu. Šai gadā viņa karikatūras parādījušās gan latviešu Londonas Avīzē, gan angļu laikrakstā Bolton Ewening. Tās iepatikušās izdevējam Kanādā, un tas uzaicinājis mākslinieku pārcelties uz šo tālo zemi. Pārcēlies 1952. Strādājis visādus darbus Toronto un turpinājis mācīties Ontario Mākslas koledžā (1958 – 60), vēlāk Lavrenso (Lavrentian) universitātē, kur papildinājies mākslas vēsturē (1976).

Rakstījis esejas, gleznojis, zīmējis. Bijis Kanādas latviešu mākslinieku vienības Latvis biedrs, piedalījies tās izstādēs ar eļļas gleznām, akvareļiem, arī karikatūrām. Iestājies Kanādas Akvarelistu biedrībā, kas latviešu mākslinieku ievēlējusi par mūža biedru (2011), izceļot viņu kā vienu no redzamākajiem Kanādas gleznotājiem. Viņa gleznas atrodamas daudzās Kanādas mākslas galerijās, arī Karalienes kolekcijā, Nacionālajā arhīvā Otavā un citur. 1982. saņēmis Kanādas 125.gadadienas piemiņas medaļu.

Tomēr vislielākie nopelni viņam ir karikatūras jomā. Viņa asais zīmulis nesaudzējis nevienu – ne politiķus, ne sabiedriskos darbiniekus, arī par sevi un savu suni paironizējis. Savās satīrās atklājis cilvēku vājības un netikumus.

1972 pārcēlies uz Parry Sound pilsētiņu, ātri iekļāvies tās mākslas dzīvē. Rakstījis gan kritikas, gan savos zīmējumos rādījis vietējo sabiedrību greizā spogulī.

Ar saviem satīriskajiem zīmējumiem izpelnījies uzslavas un godalgas, vairākkārt atzīts par labāko Ziemeļontario. Lielākais nedēļas izdevums North Star publicējis viņa karikatūras redaktora slejā (to skaits pie 2000). Karikatūras apkopotas divās grāmatās angļu valodā un vienā latviski – Ar smaidu pa trimdas taku (1998). Tās pazīstamas arī pasaulē – darbi publicēti izdevumā International Cartoon Exhibition in Athens. Par darbu šajā mākslas nozarē PBLA Kultūras fonds piešķīris viņam goda balvu (2000). Karikatūras parakstījis ar vārdu Dadzis. Tās bijušas gandrīz katrā laikraksta Latvija Amerikā numurā. Trāpīgas un interesantas.

1996. bija ieradies dzimtajā A i z p u t ē pie saviem tuviniekiem (viens no brāļiem – aizputniekiem pazīstamais malkas piļu cēlājs Eduards D.). Toreizējā universālveikala telpās Zvaigžņu ielā 2 bija sarīkota neliela viņa darbu izstāde un notika tikšanās ar mākslinieku. Starp tur skatāmajiem darbiem bija redzami arī daži ģimnāzijas laika zīmējumi – skolotājas Annas Lazdiņas galva profilā, skolas otrā stāva gaitenis un vairs neesošā Lažas muižas ēka (viņa ģimene dzīvoja pārbūvētajā L a ž a s muižas klētī; minētie zīmējumi skatāmi grāmatā Aizputes vidusskola faktos un atmiņās).   &, LA, VV

devider

D - alfabēts