M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

DAMBERGS Eduards – dārznieks, talantīga personība.

1928.17.01. A i z p u t ē – 2006. A i z p u t ē, apbedīts Misiņkalna kapos.

Dzimis dārznieka un mājsaimnieces 8 bērniem svētītā ģimenē. Viņam bijuši 5 brāļi un 2 māsas. Dzīvoja tēva mājās Graveniekos, kas kādreiz ietilpa L a ž a s pagastā, bet 1975, paplašinot pilsētas teritoriju, tika iekļautas tajā un atrodas Ošu gatvē 31. Dzīvojamā ēka ir pārbūvētā kādreizējā Lažas muižas klēts.

E.Dambergs turpinājis tēva ieto ceļu – kļuvis dārznieks, audzējis ziedus, vīnogas, saknes, strādājis arī citus darbus – bijis skursteņslauķis, prasmīgs kamīnu būvētājs. Par tādiem kā viņš saka: cilvēks ar zelta rokām. Apveltīts ar nenoliedzamām mākslinieciskām dotībām, sakoptas vides un skaistuma mīļotājs. Viņa veidotās malkas pilis (bez nevienas naglas) un skulptūras kopš 80-tiem gadiem bija zināmas vai visā Latvijā. Tās aplūkot braukušas gan ekskursantu grupas, gan individuāli tūristi ne vien no Latvijas, bet arī ārzemēm. Daudzkārt ieradušies jaunlaulātie. Grāmatā Latvijas pilsētas lasāms, ka te ir naivās mākslas skulptūru un malkas krāvumu arhitektūras parks. Pagalmā pie mājas atradās viņa pirmā – 1955 veidotā skulptūra – meitene ar puķu vāzi; pie uzpludinātās ūdenskrātuves – Neptūns, Vārava, dzērve u.c. figūras. Pirmo malkas pili uzbūvējis 1979, domādams, kā tam gadam sagādāto kurināmo labāk izžāvēt. Būdams apveltīts ar radošu iztēli, krāvis pagales ne strēķī, bet sācis veidot ko līdzīgu celtnei. Tas apkārtējos ieinteresējis, nākuši skatītāji, un tā tas sācies. 20 gadu laikā savas celtnes pārbūvējis desmitreiz un pārkravājis vismaz 1000 m3 malkas.

Daudz darījis pilsētas apzaļumošanā – devis stādāmo materiālu dobēm, pats tās veidojis. Tagadējās Mūzikas skolas aklo sienu Jāņa ielā reiz greznoja viņa gleznotā lauku ainava. Aizputes 750. jubilejā pilsētas centrā, kur notika svētku pasākumi, slējās viņa šai reizei uzceltā malkas pils. Darinājis piemiņas zīmi vecāku atdusas vietā Misiņkalna kapos. Izveidojis iekštelpas adventistu draudzes baznīcai Kalvenes ielā.

Pilsētas domes darbinieki viņu raksturo kā sirsnīgu, atsaucīgu, dāsnu, kas daudz palīdzējis pilsētas sakopšanā. Gravenieki uzvarējuši pilsētas konkursā par sakoptāko sētu.

Pēc dzīvesbiedres un paša aiziešanas aizsaulē māja palika tukša, veidojumus izpostīja. Par kādreiz kopto un daudzus piesaistošo vidi tagad ir tikai atmiņas.

Par E.Damberga veikumu lasāms Dz.Sondores grāmatā Malkas piļu meistars (2004). Viņa atdusas vietā – pa labi no ieejas kapsētas vecākajā daļā – neliels piemiņas akmens, ko uzlikt rosinājis mācītājs S.Sproģis, praktiski realizējusi uzņēmēja J.Gavera firma, finansiāli atbalstījusi Aizputes dome. S.Sproģis: Gribam, lai cilvēks, kurš dzīvojis citiem, būtu pieminēts. Gribam, lai neaiziet zudumā viņa piemiņa un neaizmirst cilvēku, kurš tik daudz darījis citu labā.                                                      

Ierakstīts Aizputes pilsētas Goda grāmatā (1997).   &

devider

D - alfabēts