M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

DARDEDZIS Eduards – skolotājs, literāts.

Dzimis 1899.30.06. toreizējā A i z p u t e s apriņķa> Kuldīgas rajona Jāmaiķu muižā kalēja ģimenē, apmēram 20 km no Aizputes.

1907 ģimene pārceļas uz A i z p u t i. 1914 beidz A i z p u t e s 6-klasīgo pamatskolu. Šai gadā mirst tēvs. 1915 pavasarī dodas bēgļu gaitās. Divus gadus Pēterpilī mācījies Štiglica mākslas skolā. 1922 Rīgā beidz paātrinātos skolotāju sagatavošanas kursus un tai pašā gadā atgriežas A i z p u t ē. Sāk strādāt pamatskolā un ģimnāzijā par zīmēšanas un fizkultūras skolotāju (1922 -25). 1925 gada rudenī atstāj Aizputi, jo sāk studijas LU Vēstures fak. Turpmākie dzīves un darba gadi Rīgā. Studijas savieno ar darbu skolās. Tās beidz 1939. Arī pēc tam skolotājs. No 1945 pasniedzējs Rīgas Pedagoģiskajā institūtā līdz tā pārcelšanai uz Liepāju. Tad atkal skolotājs. Pensionējies 1961.

Aizputes laikā rosīgi darbojies sabiedriskajā dzīvē kā skolā, tā pilsētā. Skolā noorganizējis zīmēšanas pulciņu, divreiz gadā rīkotas izstādes. Lai cīnītos pret žūpību, uzņēmis sakarus ar centru un A i z p u t ē nodibinājis pretalkohola līgas filiāli. Instrukcijas un palīdzību saņēmis no Rīgas. Rīgas lektors lasījis lekcijas skolēnu vecākiem u.c. pilsoņiem. Pats tās lasījis Aizputē, Kazdangā, Cīravā, Durbē u.c. Sarīkojis pretalkohola izstādi rātsnama apakšējā stāvā (statistiski materiāli ilustrēti ar zīmējumiem, karikatūrām, no Rīgas atsūtītiem medicīniskiem objektiem) 1924 jūnijā.

Uzrakstījis 6 lugas, no kurām Priekules muižas spārnu kalējs (vēsturiska dziesmu spēle 3 cēlienos 10 ainās. Darbības vieta – Priekules muiža, laiks – 1683) 1974 – 76 Kuldīgas, vēlāk Saldus drāmas ansambļa iestudējumā pārstaigājusi Rīgu, Kurzemi, Vidzemi. Uzvesta arī Priekulē. (Režisors Raimonds Kugrēns, dekorators Andrejs Liepiņš, komponists LPSR Nop .b. mākslas darbinieks Gunārs Ordelovskis, deju konsultante Ausma Krauze). Pamatā leģenda par teiksmaino Priekules Ikaru, kas ar paštaisītiem spārniem no Priekules baznīcas torņa veicis pirmo lidojumu Latvijā.

Par lugu E.Dardedzis: Viens eksemplārs nofondēts Valsts bibliotēkā, otrs Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzejā. Uz ruļļiem dabūt Spārnu kalēju līdz šim vēl nav izdevies. (1983.20.05).

Neviena no lugām nav iespiesta. Pārējās: Turaidas Maija (Traģēdija 3 cēlienos), Savu vainu nezin (Sadzīves drāma 3 cēlienos), Progresa vārdā (Komēdija 3 cēlienos), Na puķi progresa (Pjesa v 3 ģeistvijah), Kāzu ceļojums (Komēdija, viencēliens).

Uzrakstīts arī pētījums Strīdīgi jautājumi par kronistu latviešu Indriķi.

Jaunībā rakstījis arī dzeju, bet kad sāku studēt, nebija vairs laika nodarboties ar dzejošanu. Augstskola pavirzīja mani uz zinātnes laukiem. Žurnālā Students vēl iespiesti daži mani dzejoļi.   &

devider

D - alfabēts