M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

DEKSNIS Guntis – inženieris.

1943.02.12. Priekulē – 2015.18.06. Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos 26.06..

Vecākais brālis Egils – ārsts, jaunākais Tālivaldis – ērģelnieks.

Pirmie bērnības gadi vadīti tēva mājās Gobzemjos, kas atradās gleznainā Sepenes ezera krastā. Ģimene izsūtīta uz Omskas apgabalu (1949). Tur vietējā skolā sācis skolas gaitas, mācījies līdz 5.klasei (1956), kad varējuši atgriezties Latvijā. Dzimtenē mācības turpinātas Vaiņodē, bet no 1957 ģimene pārcēlusies uz A i z p u t i, jo Vaiņodē nav bijusi mūzikas skola. Aizputē dzīvojuši pie vecajiem ebreju kapiem Kalvenes ielas galā. 7-gad. skola beidzis Aizputē. Ar 1958 mācījies Aizputes vidusskolā. Beidzis 2 klases dienas skolā, tad pārgājis uz vakarskolu un sācis strādāt Aizputes MFR. Absolvējis Aizputes strādnieku jaunatnes vakarskolu (1962). 1962 septembrī uzsācis studijas LVU Fizikas – matemātikas fak. 1. kursā, bet jau novembrī iesaukts obligātajā karadienestā un nonācis Kaļiņingradas apgabalā. Taču studijas nepārtraucis, turpinājis mācīties neklātienē – kārtojis eksāmenus, braucis uz sesijām Rīgā. Tā beidzis 1. – 3. kursu. Pēc demobilizācijas studijas atsācis klātienē no 3. kursa. Augstskolu absolvējis 1969 (1962 – 69).

Habilitētais inženierzinātņu doktors (1993), profesors (1993). Strādājis Zinātņu Akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūtā, Energosistēmu matemātiskās modulēšanas laboratorijā pētījis enerģētisko režīmu optimizāciju.

Pirms pensionēšanās (2001 – 09) strādājis LU Fizikas – matemātikas fakultātē. Lasījis lekcijas matemātikā, speckursu, pēdējos divus gadus datorzinātnē. Docents. Pensionējies 2009.

Blakus tiešajam darbam notiek aktīvs darbs Latvijas baptistu draudzēs - Mateja draudzē un Āgenskalna draudzē, bet, kad tiek atjaunota Semināra draudze, ir viens no tās dibinātājiem. Tur tiek pavadītas neskaitāmas stundas gan garīgos, gan praktiskos darbos – pa vienam ķieģelītim atverot padomju laikā aizmūrētos baznīcas logus, ar brāli Tālivaldi uzstādot baznīcas ērģeles.

Rīgas Semināra baptistu draudzes padomes priekšsēdētājs. Spēlē ērģeles svētdienas dievkalpojumos, vada draudzes kori. Tulko tekstus gan koru dziesmām, gan draudžu kopdziesmām. Dzied vīru koros Tēvija un Burtnieks.

Ar A i z p u t e s pusi saista atgūtais vectēva Lemaiķa īpašums L a ž a s pagasta Usmas (50 ha).   &, SR

devider

D - alfabēts