M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

DOROŅINA – LASMANE Lidija - cilvēktiesību aizstāve, disidente.

Dzimusi 1925.28.07. A p r i ķ u pagasta Kasparos (tagad Kaspari atrodas Sakas pag. teritorijā). No 6 gadu vecuma dzīvo Ulmales Viesturos, kur arī savulaik apcietināta. Mācījusies Rīgas Sarkanā Krusta māsu skolā. 1946 apcietināta par nacionālo partizānu atbalstīšanu un līdz 1954 atradusies ieslodzījumā. Sodīta par pretpadomju un reliģiskas literatūras izplatīšanu (1970), par pretpadomju aģitāciju un propagandu (1983, aktīvi piedalījusies Gaismas akcijā). 1987 atteikusies no PSRS pilsonības. Strādājusi Totalitārisma seku dokumentācijas centrā (1993 – 2000). Kopš 1990 darbojas misijas Pakāpieni akcijā Dzīvība. 1994 apbalvota ar Trīs Zvaigžņu ordeni (V šķira), taču, protestējot pret nekonsekvenci Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanā, atdevusi apbalvojumu atpakaļ ordeņa domei (1995, jo šo apbalvojumu togad piešķīra arī vairākiem agrākiem VDK aģentiem). Ar šādu rīcību padomju laikā trīsreiz tiesātā Latvijas patriote cerēja raisīt sabiedrībā diskusiju pret pagātni un politisko sistēmu, kurā VDK un kompartija paverdzināja cilvēkus. Diskusija toreiz nesākās..

2015.28.o7. Rīgā tika svinēta viņas 90 gadu jubileja. Sarīkojums sākās ar gājienu no Brīvības pieminekļa uz Stūra māju (tur padomju laikā atradās čeka). Gājienā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku. Jubilāri pie Brīvības pieminekļa sveica arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti, vairākas sabiedrībā zināmas personas, nevalstisko organizāciju pārstāvji u. c. ļaudis. Sarīkojumi noslēdzās ar koncertu Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, kur svinīgo uzrunu teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. L.Lasmani sveica arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzsverot, ka viņa ir izcils paraugs, kā cauri ļoti grūtiem laikiem var saglabāt patriotismu un mīlestību pret savu zemi. L.Lasmane pauda pārliecību, ka lielākā daļa Latvijas cilvēku mīl šo zemi, tomēr norādījusi arī uz savu satraukumu par cilvēkiem, kuri labprātīgi dodas prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos. Sarunas nobeigumā abas puses bijušas vienisprātis: „Latvijai nekad nav gājis tik labi kā šodien. Beidzot mūsu valstī notiekošais ir no mums pašiem atkarīgs un mēs paši lemjam par sevi.”    LE, LA  

devider

D - alfabēts