M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

DRULLE Rita (Kuršinska) ārste.

Dzimusi 1926.27.02.

Beigusi Liepājas 1.vidusskolu, studējusi medicīnu Rīgā tūliņ pēc kara (iestājusies – visticamāk – 1946). Beigusi 50-to gadu sākumā. Iespējams, studiju laikā arī Rīgā strādājusi. Sadalē nonākusi A i z p u t ē. Pirmā darbavieta Aizputes slimnīcas Terapijas nodaļā. Kad 1952 Aizputē organizēja tbc dispanseru, kļuvusi par tā vadītāju. Šo darbu pašaizliedzīgi veikusi visā tā pastāvēšanas laikā (līdz 1970). Rūpējusies ne vien par pacientiem, bet centusies labiekārtot kā telpas, tā ēkas apkārtni (Pils ielā 3). Tur krāšņi ziedējušas puķes, bijusi skaista rožu dobe, tikuši stādīti koki. Pēc dispansera reorganizācijas darbu turpinājusi, būdama ārste MFR Kurzeme medpunktā. Tur strādājusi līdz pensijai (1981 ?), tad no darba aizgājusi, audzējusi ziedus, tos tirgojusi. No 2011 vai 2012 pansionātā Rokaiži. Dēli – Valdis un Mārtiņš.    &

devider

D - alfabēts