Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
EŅĢELE Māra – muzeja darbiniece.
Dzimusi1946.25.10. A i z p u t ē agronoma ģimenē.
Bērnība saistās ar K a z d a n g u. Beigusi Durbes vidusskolu (1964), LVU Vēstures un filoloģijas fak. (1969). Latviešu valodas un literatūras skolotāja Bauskas 1.vidusskolā (1969 – 72). Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja (Ed. Smiļģa teātra muzejs) līdzstrādniece, kopš 1995 – direktora vietniece. Veidojusi saturīgas, vizuāli iespaidīgas ekspozīcijas par latviešu teātra sākumposmu (1976), E.Smiļģa un Dailes teātri 20. un 30. gados (1991). Bijusi autore izstādēm Teātris senās fotogrāfijās (1985). Jēkabs Duburs (1986), Aktrises dievkalpojums (par B.Skujenieci, 1988), Pētera Pētersona teātris (1993), Dieva mīlulis (par E.Valteru, 1994).
Organizējusi sarīkojumus. Vadījusi TV raidījumus. Sastādījusi B.Skujenieces dzejoļu izlasi Pusnakts vilcieni (1988, arī sarakstījusi ievadu Aktrises dzeja krāsās). Žurnālā Teātra Vēstnesis publicējusi rakstus par latviešu teātri. No dramatisko kursu vēstures (1991), Birutēni (1992, par B.Skujenieces dramatisko studiju) u.c.
1973.gada martā Māra Eņģele (kopā ar Silviju Geikinu) uz A i z p u t e s vidusskolu atveda J.Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja ceļojošo izstādi Gustavam Žibaltam – 100 un literatūras kabineta viesu grāmatā atstāja ierakstu: Ja mums būtu muzeja simbolisks gredzens, mēs to pasniegtu Aizputes vidusskolai par sevišķiem nopelniem teātra mākslas vēstures propagandēšanā. (1973.14.03.) TK, &