Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
EŅĢELE Maija - tēlniece un skolotāja.
Dzimusi 1957.08.02. A i z p u t ē.
Beigusi A i z p u t e s ciema/pagasta skolu, mācījusies Rīgas Pedagoģiskajā skolā, beigusi Valsts Mākslas Akadēmiju (1983) ar diplomdarbu – pieminekli Brāļi Kaudzītes, kas veltīts Mērnieku laiku autoriem. Novietots Vecpiebalgā pie Tautas nama (1987). Studējusi LU angļu valodu (absolvējusi 2003).
Pēc akadēmijas beigšanas nonākusi Nīgrandē (1983), kur izvērsusi kā radošo, tā pedagoģisko darbību. Toreizējais kolhoza priekšsēdētājs J.Blūms piedāvājis darbu – strādāt interjeru veidošanā. Priekšsēdētājs viņu no tēlnieces esot pārtaisījis par plaša profila mākslinieci. Nīgrandē (bijušajā kolhozā Jaunais komunārs) darinājusi darbus gan tēlniecībā, gan dekoratīvajā glezniecībā – interjerā (Kalnu skolas telpām, 1989 – 93; viesnīcai Viskalis Rīgā, 1990 – 92)), kapa pieminekli skolotājam Jānim Raibartam Nīgrandes kapos (1987), pieminekli Putni , veltītu vecākiem Misiņkalna kapos A i z p u t ē (1990). Gleznojusi altārgleznu Nīgrandes luterāņu baznīcai (1993). Veikusi sienu gleznojumus Nīgrandes pag. bērnudārzā Griezīte, Nīgrandes pamatskolā un Liepājas raj. Skatrē. Apstrādājusi piemiņas akmeni rakstniekam Jēkabam Janševskim ar uzrakstu: Dzimtene Bandava Janševskis (2005), ko ieteicis I.Ziedonis (novieots Nīgrandē, ceļmalā, kur kādreiz bijušas Kricmaņu mājas. To 2005 vasarā skatījusi arī no ASV atbraukusī rakstnieka mazmeita Eva.). Vēl no darbiem var minēt pieminekli O.Kalpaka bataljona cīņu sākumam 1919.gada 3.martā pie Ventas netālu no Lēnām (radīts pēc Jāņa Blūma ierosmes). Memoriāls piemineklis Krusta ceļš represētajiem nīgrandniekiem (2009; garums 11 m. Pieminekļa četras daļas simbolizē gan mājas, no kurām cilvēki izvesti, gan lopu vagonus, gan barakas, kas viņus sagaidīja Sibīrijā. Uz pamatnes malas var likt ziedus un sveces. Uz simbolisko māju sienām izvesto vārdi, vecums un māju nosaukumi).
80.gados iekārtojusi un vadījusi Nīgrandes sabiedrisko muzeju, ko viņa dēvē par vēstures klēti. Tas tapis vecā, 1790.gadā celtā muižas klētī, kur uz sienām ir viņas gleznojumi iz Janševska tēmām, iz barona Eduarda fon Firksa laikiem. Mācījusi Nīgrandes skolā zīmēšanu un angļu valodu, Ezeres skolā – angļu val. Bijusi ideja Nīgrandē pļavā pie lielā, nepabeigtā kultūras nama izveidot parku ar senlatviešu pils, muižas, kāda ordeņa pils modeļiem – tādu kā vēstures parku. Bet nav bijis naudas, lai ideju īstenotu.
Nīgrandes luterāņu draudzes priekšniece, vēlāk atbildējusi par ārējiem sakariem. Tūrisma gide Latvijā un Dānijā.
Pa laikam strādā Norvēģijā, griež koka lāčus un troļus, ko norvēģi labprāt novieto savu māju pagalmos.Māca angļu val. norvēģu vēstniecībā.
Darbi izstādīti Latvijā, Maskavā, Igaunijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā.
Kas attiecas uz pašas darbiem dzimtajā pilsētā, M.Eņģele saka: Man ar Aizputi saistās tikai piemineklis „Putni” maniem vecākiem, kurš ir kapos Darba ideja ir tā, ka dvēselē katrs cilvēks grib lidot. Bet zemes dzīve velk pie zemes klāt. Un tāpēc es savus vecākus veidoju kā putnus, kas grib celties augšā, lidot, kaut kur traukties, bet šeit uzlikta šī te saite, ar ko viņi ir savstarpēji saistīti un viņus tur pie zemes dzīves. KL, &, ZI