Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
FREIMANIS Arnolds - ceļu būvinženieris.
Dzimis 1944.26.02. Liepājā. Bērnība vadīta Salienā, pēc tam A p r i ķ o s. Kara un pēckara smagie gadi, kad mežu ieskautajās mājās Salienā mātei nācies maizi cept 2 reizes nedēļā, jo no meža pēc pārtikas nāk kā vienai, tā otrai nometnei piederošie, un visi prasa ēst… Mājas nodegušas. Kādu laiku dzīvojuši vienā no saimniecības ēkām, tad pārcēlušies uz A p r i ķ i e m.
Mācījies Apriķu 7-gad. skolā (1952 – 59), kam sekojusi A i z p u t e s vidusskola (1959 – 63). Tad vairāki praktiska darba gadi CBR-7 Aizputē, un ar darbošanos ceļu nozarē saistīts viss turpmākais darba mūžs. 1967 uzsāktas studijas Rīgas Politehniskā institūta Autoceļu specialitātē. Beidzis 1973, ieguvis satiksme ceļu inženiera grādu.
Darba gaitas pēc diploma iegūšanas vedušas pa nedaudziem uzņēmumiem, kuros pa karjeras kāpnēm gan kāpts tikai uz augšu. Tās vispirms atsākušās atkal A i z p u t ē: ceļu būvinženieris Aizputes CBR-7 (1973 – 74), inženieris Jelgavas ceļu remonta celtniecības pārvaldē (1974 - 80), galvenā inženiera v. i. (1980 aug. – dec.), plānu ražošanas daļas priekšnieks (1980 – 85), tresta Lattjumeņdorstroj vecākais darbu vadītājs Krievijā, Tjumeņas apgabalā (1985 – 87), pēc tam – galvenais dispečers (1987 – 90; milzīga dzīves skola un interesants laiks daudzējādā ziņā) . Tad – atpakaļ Latvijā, atkal Jelgavā – direktora vietnieks tresta Latautodormost Jelgavas eksperimentālajā uzņēmumā (1990 – 92), SIA M-2 galvenais speciālists (1992 – 94). Šai pašā postenī arī Latvijas Autoceļu direkcijas ražošanas daļā (1994 – 95). No 1995 – 2002 ceļu būvinženieris Latvijas Autoceļu direkcijas SSVS daļā, pēc tam tur projektu vadītājs (2002 – 03), Reģionālo programmu daļa projektu vadītājs (2003 – 05). SIA Ceļu būvniecības sabiedrības „Igate” direktors (2005 – 11). 2011 pensionējies, taču mierīgas dienas nebauda – no 2013 Latvijas ceļinieku asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Dzīvesbiedre ārste. Ģimenē 3 dēli un meita. Interesē būvniecība – gan valsts, gan privātā.
Padomju laika apbalvojumus neuzskaita. &