M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

FRICKAUSS Kristaps - militārs darbinieks (pulkvedis), pēdējais Jelgavas pilsētas vecākais, sabiedrisks darbinieks.

1883.19.12. Nīkrāces (toreiz Aizputes apr. Briņķu pag.) Putnos – 1964.08.04. Jelgavā. Apbedīts Rīgas Meža kapos (12.04.)

   Dzimis saimnieka ģimenā. Beidzis Nīkrāces pagastskolu, A i z p u t e s pilsētas skolu (1903), Viļņas karaskolu un militārus, virsnieku kursus. Bijis kara skolas saimnieciskās un kājnieku nodaļas priekšnieks, Siguldas pulka komandieris, armijas štāba administratīvās daļas priekšnieks. Pēc atvaļināšanas no armijas sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu (1938) viņa jaunais darba lauks sācies ar iecelšanu par Jelgavas pilsētas vecāko (atskaitot pirmo padomju varas gadu, viņš šo amatu pildījis līdz 1944), bijis Latvijas pilsētu savienības valdes loceklis, Jelgavas teātra padomes un Jelgavas pilsētas palīdzības komitejas priekšsēdētājs, Jelgavas Latviešu biedrības runas vīrs.

1944 devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1945 atgriezies Latvijā, tā paša gada novembrī apcietināts un 1946 martā piespriesti 10 gadi ieslodzījumā. Sodu izcietis Mordovijas soda nometnē. Atgriezies Latvijā (1956), dzīvojis Jelgavā. Mūža nogali pavadījis, strādādams dārzkopības un biškopības nozarē. Pensiju nesaņēmis. Miris 80 gadu vecumā. Nelielajā pavadītāju pulciņā ar vienīgo vainagu bijuši galvenokārt darba biedri no pēdējās darba vietas un daži bijušie Siguldas pulka karavīri, kas piesardzības dēļ ziedus savam pulkvedim nebija nesuši (K. Frickauss 7. Siguldas pulku komandēja no 1921 – 35 rudenim, kad viņu pārcēla uz armijas štabu Rīgā).

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III un IV šķiru, ANk, LABbm, Igaunijas Ērgļa ordeņa III šķiru. Ir arī vairāki cariskās Krievijas apbalvojumi.   Evp, Kv, L

devider

F - alfabēts