Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
GĀLIŅŠ Harijs – rakstnieks.
1931.18.07.Liepājā – 1983.01.09. Jūrmalā. Apbedīts Rīgā Raiņa kapos.
Bērnību līdz 8 gadu vecumam pavadījis
K a l v e n ē, jo tēvs, dzelzceļnieks, pēc Aizputes – Saldus dzelzceļa nojaukšanas pārcelts darbā uz K a l v e n e s dzelzceļa staciju. (Liepāja par dzimšanas vietu kļuvusi tāpēc, ka viņa nākšana pasaulē draudējusi sarežģīt mātes veselības stāvokli, tāpēc tā no Kalvenes aizvesta uz Liepāju). Tā kā stacijas ēka vēl nebijusi uzcelta, ģimene dzīvojusi Kalvenes Jetiņu mājās, bet pēc tās uzcelšanas – stacijas ēkā (pirmie 3 logi otrajā stāvā no labās puses – viņu dzīvokļa logi). 1939 ģimene pārcēlusies uz Liepāju.
Mācījies Liepājas1.vidusskolā(1945 – 47), 1.strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā (1947 – 50), paralēli strādādams dažādus darbus. Studējis Liepājas skolotāju institūtā (1951 – 53), beidzis LVU Vēstures un filoloģijas fak. (1958). No 1967 izdevniecības Liesma redaktors.
Literāras publikācijas no 1953. Dzejoļu krājumi: Ar vētru krastā dzintars nāk (1959), Akmens dzirkstis (1967), Starpbrīdis (1974) u.c. Proza vēstī galvenokārt par 2.pasaules kara notikumiem un pēckara laiku. Sarakstījis autobiogrāfiskas prozas grāmatas Nāves ūtrupe (1968), Karūsām jāķer līdakas (1972), Jāsēj rudzi (1976), Laivas lellis (1978).
Gāliņa autobiogrāfiskais prozas cikls pārliecinoši parāda galvenā varoņa izaugsmi no naiva puišeļa līdz daudz pieredzējušam cilvēkam. Tas ir veselas paaudzes likteņstāsts. Ciklam raksturīgs neizskaistināts, patiess tēlojums, kas viņa prozai piešķir īpašu skarbumu un dokumentālu patiesumu.
Latvijas RS biedrs (1963). &, LRB