Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
GAVERS Jānis - uzņēmējs.
Dzimis 1947.15.02. A i z p u t ē agronomu ģimenē. Audzis un skolojies A i z p u t ē. Te apmeklēta pamatskola, beigta A i z p u t e s vidusskola (1965), kurai sekojušas studijas Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad RTU) Mehānikas fak. (1965 – 70). Inženieris-mehāniķis, specialitāte – metālgriešana un apstrāde. Pēc augstskolas beigšanas tehnologs, tad – galvenais tehnologs A i z p u t e s rūpnīcā Kurzeme (1970 – 93). Pēc aiziešanas no rūpnīcas privatizējis Sadzīves pakalpojuma kombināta betona cehu, kā pats smej – nostājies kases lodziņa otrajā pusē, kļuvis par akmeņkaļu darbnīcas individuālo uzņēmēju.
Darbnīcā izgatavo pieminekļus, piemiņas zīmes, kamīnu un galdu virsas u.c. Noformējis atdusas vietu savam skolotājam Ansim Vītoliņam Misiņkalna kapsētā, darināta novada zīme Pāvilostas novada Sakas pagastmājai, vairākos pagastos piemiņas zīmes represētajiem. Īpaši jāatzīmē represētajiem Ziemupes iedzīvotājiem veltītā gaumīgā zīme, kurā attēlots maizes kukulis. Tās pamatā stāsts ar īpašu vēsturi: toreiz – izvešanas dienā mašīna ar izsūtāmajiem apstājusies tieši pretī vietējam veikalam un pārdevēja no veikala iznesusi un nelaimīgajiem cilvēkiem līdzatdevusi visu maizi, cik veikalā bijis. Kā saka J.Gavers – ir tādi paveikti darbi, kas ilgi paliks atmiņā. Tāds ir arī stāsts par plāksni Francijas vēstniecībai Rīgā. Gatavojoties Latvijā sagaidīt Francijas prezidentu Žaku Širaku, tiek saņemts pasūtījums – izgatavot baltu marmora plāksni (70 x 1500 cm), kurā iekalti visu to franču vēstnieku vārdi, kas bijuši Latvijā. Ne viņiem toreiz bijis balts marmors, ne kāds te pratis franču valodu, lai varētu pārbaudīt, vai iekaļamajos apmēram 700 burtos nav ieviesusies kāda kļūda. Taču uzņēmējs pasūtītājam neteica nē (Drošam pieder pasaule!), un apmēram divu mēnešu laikā darbs ticis paveikts. Vēstniecība to pieņēmusi. Kad plāksni tur vajadzēja likt pie sienas, ar vāciņu bija jānosedz skrūvju galviņas, bet nebijis nekā, ar ko to izdarīt. Taču risinājums tika atrasts – vāciņus uzlīmēja uz skrūvju galviņām ar … košļājamo gumiju. Kad pēc gada mainījās vēstnieki un vajadzēja iegravēt aizejošā vēstnieka vārdu, visi vāciņi bija savās vietās. Tad gan jau bija sagādāts vajadzīgais materiāls un gumija vairs nebija jāizmanto…
Atmodas laikā J. Gavers darbojies Tautas frontē,. Bijis Liepājas rajona deputāts, kā arī deputāts A i z p u t e s pilsētas domē.
Izaudzināta meita un dēls, ir trīs mazbērni (bizītes). Kopš jaunības nodarbojies ar sportu – riteņbraukšana, orientēšanās, vējdēlis. Brīvos brīžus atlicina arī grāmatu lasīšanai. &