Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
GRĀMATNIEKS Kristaps – žurnālists, savā laikā dēvēts par Kurzemes preses karali.
1888.26.03. C ī r a v a s Suvējos – 1964.01.01. ASV Bostonā. Apglabāts Ģetzamenas kapsētā.
Dzimis zemnieka ģimenē. Beidzis C ī r a v a s pamatskolu, pašizglītojies. Ierēdnis a/s Provodņik. Kļuvis par dienas varoni 1.pasaules kara laikā, kad ar Provodņik vērtspapīriem un 80 tūkstoš rubļiem no vācu okupētās Liepājas pārbēdzis fronti un ieradies Rīgā. Pēc tam bēgļu gaitas Krievijā. Strādājis armijas apgādē. Atgriezies Liepājā, atvēris grāmatu veikalu. 1918 novembrī piedalījies laikraksta Kurzemes Vārds dibināšanā. Ar šo izdevumu bijis saistīts visilgāk (1920 – 44) – sākumā finanšu vadītājs, pēc tam – galvenais redaktors (1927 – 38, pēc skaita septītais) un vēlāk – valdes priekšsēdētājs. Ļoti uzņēmīgs un mērķtiecīgs cilvēks. Viņa stiprākā puse – saimnieciskā darbība. Viņa laikā Kurzemes Vārda redakcija Vācijā iegādājusies modernu tipogrāfijas iekārtu, kas jūtami uzlabojusi laikraksta vizuālo izskatu. Daudz darījis laikraksta izplatības palielināšanā. Viņa laikā laikraksts ieguvis stabilitāti un pamatīgumu.
2. pasaules kara beigas sagaidījis Vācijā. Izceļojis uz ASV. Strādājis mēbeļu darbnīcā. Bostonā sarakstījis bērnības un jaunības atmiņas Dzintara krastā (1960). Bostonā, viņa atdusas vietā kapa piemineklī attēloti Latvijas bērzi, trīs putni, kuri dodas uz dzimteni, un iekalti vārdi: Ak, teci, saulīt, uz dzimteni steidz.
Apbalvots ar Atzinības krustu. LBV, Evp, GL, &