M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

GULBIS Frīdrihs – rakstnieks.

1894.19.01. Durbē – 1951.21.06. Rīgā. Apbedīts Torņkalna pareizticīgo kapos.

Dzimis kurpnieka ģimenē. Darba meklējumos vecāki bieži mainījuši dzīves vietas.

Mācījies Durbes, Lieģu un C ī r a v a s pagasta skolās, pēc tam Liepājas pilsētas skolā. C ī r a v ā dzīvojuši Akmenes muižā. Cīravas pagastskolā iemantojis draugus, kuriem paliekoša vērtība visā viņa turpmākajā dzīvē, - Kārli Baumani (vēlāko tēlnieku Kārli Zemdegu) un Ansi Goldmani. 1.pasaules karā iesaukts armijā, piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna. Vēlāk – cīņās pret Kolčaku Krievijā, arī pret Bermontu. Pēc kara strādājis par grāmatvedi Rīgā un šajā laikā aktīvi pievērsies literatūrai.

Iznākuši 5 dzejoļu krājumi: Vīziju varā (1929), Nakts triumfs (1931), Baltās strēles (1935), Saules tilts (1938), Vilkābele (1942). Rakstījis arī lugas (Caur sudraba birzi gāju), prozu (Garāmgājēji) , feļetonus. Pēc 1944 nav publicējies. Manuskriptā palicis autobiogrāfisks dzejojums Aizslēgti vārti (sar. 1939 – 47), kurā 8 daļas: 1.Mazas pārdomas, 2.Ceļš, 3.Durbe, 4.   A i z p u t e, 5.C ī r a v a. Mātes kaps, 6.Upes un ūdeņi susē, 7.Liepāja, 8.Atceļš. Šim darbam pieslejas dzīves konturējums prozā Baltais ceļš (rokrakstā, nepabeigts) – par rakstnieka bērnību un skolas gadiem.

Pēdējoreiz C ī r a v ā bijis mātes bēru dienā 1935.30.05.,kas guldīta Cīravas kapsētas jaunākajā daļā. Vēlāk šo braucienu atceras šādi: Dunalkas stacija. Cik te nav izkāpts, braucot pie Baumaņa. Un tad ir Dzērve. Izkāpju. Eju pa ceļu uz Cīravu. Ceļš liekas tik bezgala garš. Beidzot ir Cīravas muiža. Cauri tai – uz skolu. Redzu jau balto celtni, kur aizvadīts tik daudz neaizmirstamu brīžu. Tagad tā ir nenozīmīga māja, kur savas pēdējās dzīves dienas aizvada no dzīves nogurušie.   LRB, Evp, &

devider

G - alfabēts