Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
GULBIS Fricis – fiziķis, LU , Baltijas universitātes, Makmastera universitātes profesors Hamiltonā Kanādā.
1891.19.01. Nodegu Ezergaļos – 1956.14.01. Ontario Hamiltonā Kanādā
Mācījies Nodegu pagastskolā, A i z p u t e s pamatskolā, Liepājas reālskolā, beidzis Pēterpils universitāti. No 1919 lasījis fiziku LU, docents un LU Fizikas institūta dibinātājs un vadītājs (1919 -44). Bijis Matemātikas – dabas zinību fakultātes dekāns un LU prorektors, piedalījies fakultātes organizēšanā. Baltijas universitātes izveidotājs un pirmais prezidents (1946 – 48). Viens no Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Trimdas latviešu sabiedrisks darbinieks.
Pētījis fotonu un elektronu sadursmes procesus, palādija pozitīvu emulsiju un tās strāvas, atkarību no laika.
Darbi: Atomist. Pasaules uzskats zinātnē. The emission of positive elektricity from palladium. Eksperimentālā fizika, 1.sēj. - Molekulārfizika, 2.sēj. – Elektrība, 3.sēj. – Optika, Metālu elektronu teorija, Jaunākie ceļi fizikā, Masas jēdziens klasiskā un modernā fizikā u.c.
Latvijas fizikas un matemātikas biedrības Kursa vecbiedru biedrības priekšnieks.
Lai uzturētu profesora Friča Gulbja piemiņu un viņa latviskos centienus latvju jaunatnē, studentu vienība Līdums nodibinājusi viņa vārdā nosauktu stipendijas fondu (1956, Ontario inženieru stipendija).
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Evp, Latgolas Bols, Tehnikas Apskats