Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
GŪTMANIS Andris – Ķīmiķis, Dr. soc. ing., valsts darbinieks.
Dzimis 1942.21.12. Rīgā strādnieku ģimenē. 1944.gada rudenī ģimene pārcēlusies uz Kurzemi. Bērnība un skolas gadi vadīti A i z p u t ē. Skolas gaitas sācis šai mazpilsērtā. A i z p u t e s vidusskolu beidzis 1960 un iestājies RPI ķīmijas fak. Jau studiju laikā strādājis par laborantu ZA Neorganiskās ķīmijas un Organiskās sintēzes institūtā. Beidzis teorētiskās organiskās ķīmijas studijas (1965) ar inženiera tehnologa kvalifikāciju. Uz vienu gadu iesaukts armijā (1966), dienējis Kaļiningradā.
Pēc dienesta pieteicies darbā jaunajā ķīmisko reaktīvu rūpnīcā Olainē. Tur darba gaitas sācis 1967, strādādams par Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīcas inženieri. 1968 centrālās laboratorijas organiskās ķīmijas sektora vecākais inženieris, vēlāk ražošanas tehniskās nodaļas priekšnieks. Pēc rūpnīcas reorganizācijas kļuvis par zinātniskās ražošanas apvienības Bioķīmiskie reaktīvi galvenā inženiera p. i., galveno inženieri. No 1985 zinātniskās ražošanas apvienības Biolar galvenais inženieris.
1986 aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu Polimēru mikronesēji audu kultūru kultivēšanai. 1992 ieguvis inženierzinātņu doktora grādu. Bijis 1988 iedibinātās Paula Valdena medaļas un prēmijas piešķiršanas pirmās komitejas loceklis.
No 1989 aprīļa LPSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks, atbildīgs par makroekonomiku, struktūrpolitiku, ārējiem sakariem, zinātnes un tehnoloģijas attīstību. 1990 apstiprināts par Latvijas Republikas ekonomikas ministra vietnieku, Baltijas ekonomiskās padomes locekli, vēlāk – ekonomisko reformu ministra pirmais vietnieks.
Pēc PSRS sabrukšanas bijis Latvijas pārstāvis sarunām ar Ivana Silajeva vadīto KPFSR valdību.
No 1992.04.03. – 1995.21.12. Satiksmes ministrs. Ar Satiksmes ministra Andra Gūtmaņa pavēli no 1992.08.06. Krievijas kara aviācijai Latvijā aizliedza pacelties gaisā ar bruņo0jumu.
5. Saeimas deputāts, ievēlēts no saraksta Savienība Latvijas Ceļš.
Pēc karjeras beigām Satiksmes ministrijā, kurā Andra Gūtmaņa vadībā tika izstrādāta Latvijas nacionālā transporta attīstības programma 1995 -2010, nodibinājis Latvijas transporta attīstības un izglītības asociāciju, kuras dalībnieki bija augstskolas un lielākie transporta uzņēmumi, bijis asociācijas prezidents.
Dažādos laikos darbojies Ventspils naftas, Rīgas lidostas un Baltijas Tranzītbankas padomē. 2007 – 2011 Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors. Pēc tam – autobusu pārvadājumu uzņēmuma A/S Nordeka prezidenta padomnieks stratēģiskās attīstības jautājumos.
Apbalvojumi: LPSR Valsts prēmija zinātnē un tehnikā kopā ar vairākiem citiem zinātniskās ražošanas apvienības Biolar darbiniekiem par jaunā trankvilizatora Fenibuts sintezēšanu, farmakoloģiju, klīniku un ieviešanu rūpnieciskajā ražošanā (1982); LPSR Augstākās padomes Goda raksts par lielu ieguldījumu ražošanas tehniskā līmeņa un efektivitātes paaugstināšanā ražošanas apvienībā Bioķīmiskie reaktīvi (1983). &