M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

Gūtmanis Olafs – dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs, publicists.

1927.10.01. Liepājā – 2012.04.12. Liepājā. Apbedīts Liepājas Centrālkapos.

Dzimis kalpotāju ģimenē. Skolas gaitas sāktas Čakstes pamatskolā Liepājā. 1941.14.06. kopā ar vecākiem izsūtīts uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu. 1947 bēdzis uz Latviju pa etapu. Mācījies Liepājas vakara vidusskolā un Liepājas Mūzikas skolā. Otrreiz izsūtīts (1950). Trimdā vadītajos 13 gados strādājis dažādus darbus (zvejnieks, plostnieks, mednieks, kolhoznieks, tvaika katlu kurinātājs). Latvijā atgriezies 1956. Strādājis par transportstrādnieku, koristu Liepājas teātra muzikālajā trupā, dispečeru zvejnieku kolhozā Boļševiks, žurnālistu vietējos laikrakstos (Ļeņina Ceļš/Kursas Laiks, Komunists/Kurzemes Vārds) un TV, ugunsdzēsēju. Atmodas laikā Tautas frontes Liepājas nodaļas valdes priekšsēdētājs, Liepājas deputātu padomes deputāts.

Publicēties sācis 60.gados. Iznākuši 8 dzejoļu krājumi un 12 prozas grāmatas. Raksti 5 sējumos (2006 – 12). Rakstnieku savienības biedrs (1973).

Ir meita un 2 dēli. Otrajā laulībā dzimušais dēls Dāvis raksta dzeju kā tēvs, glezno kā māte – māksliniece Velga Gūtmane.

Ar A i z p u t e s novadu cieši saistīts gan dzimtas saitēm (Aizpute, Kalvene), gan savā dzīvē un daiļradē (Aizpute, Cīrava, Kalvene, Kazdanga, Laža).

Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (kopš 1999). Apbalvojumi: Latvijas valsts Aizsardzības fonda Lāčplēsis Goda zīme (2002), tituls Goda liepājnieks (2005), ietverts laikraksta Kurzemes Vārds atlasē 20.gadsimta izcilākie Liepājas literāti.   LBV, &

devider

G - alfabēts