M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

HERVĀGENS Aleksandrs (Heerwagen) – zvērināts advokāts.

1902.09.03. Durbē – pēc 1940 Polijā

Vācietis, dzimis tirgotāja ģimenē. 1908 kopā ar vecākiem pārcēlies uz Kuldīgu. Mācījies vācu biedrības pamatskolā, no 1911 Kuldīgas vācu ģimnāzijā. 1919 janv. brīvprātīgi iestājies Baltijas landesvērā, vasarā atvaļināts kā nepilngadīgs. Piedalījies kaujās pret Sarkano armiju. 1920 beidzis Kuldīgs vācu vidusskolu. No 1920 studējis tieslietas Vācijā Halles universitātē, no 1921 Karaļauču universitātē, no 1922 Freiburgas universitātē. 1924 turpinājis tieslietu studijas LU (beidzis 1927). 1928 febr. – jūn. obligātajā karadienestā Latvijas armijā 2. Ventspils kājnieku pulkā. No 1929 apr. zvērināta advokāta palīgs Liepājā, no 20. nov.  A i z p u t ē, no 1931.01.07. A i z p u t ē zvērināta advokāta M.Kupfera palīgs. No 1935.08.05. zvērināts advokāts Liepājā. Vācu baltiešu darba sabiedrības valdes priekšsēdētājs A i z p u t ē. 1939.15.12. atskaitīts no zvērināto advokātu skaita un dzēsts no saraksta sakarā ar izstāšanos no Latvijas pavalstniecības. Izceļojis uz Vāciju, dzīvojis Platē Pomerānijā, no 1940 marta Štetīnē (tagad Ščecina Polijā).

Precējies ar Irēnu Bergtāli (dz. 1920).   Ljas adv

devider

H - alfabēts