M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

HIRŠHEIDTS Valters Gustavs Roberts (v. Hirschheydt Walter Gustav Robert) – mācītājs, skolotājs. Pēdējais A i z p u t e s ev. lut. draudzes vācu mācītājs.

1898.15.01. Rīgā – 1985.17.11. Heidelbergā

Ārsta dēls. Apmeklējis ģimnāziju Tallinā. Abitūrija 1918. Sekretārs Līvlandē. 1.pasaules kara beigās armijā. Studējis teoloģiju (1922 – 29), tai pašā laikā arī apmeklējis Vācu pedagoģijas institūtu Rīgā (1921 – 23). Bijis skolotājs vācu tautskolā Rīgā (1923 – 24), pēc tam – Rīgas 4.vācu pilsētas pamatskolā (1924 – 31). Nokalpojis mācītāja amata pārbaudes gadu Sv. Pēterbaznīcā Rīgā. No 1931 maija līdz 1939 novembrim A i z p u t e s vācu draudzes mācītājs, arī skolotājs vācu pamatskolā. Dzīvojuši vācu draudzes namā Katoļu 1.

1939 novembrī ar ģimeni izceļojis uz Vāciju. Mācītājs Dītfurtes apriņķī (1939 – 45), vācu tulks Norvēģijā (1943 sept. – 45). Nonācis franču karagūstekņu nometnē (1945). No gūsta atbrīvots 1946 maijā. Atgriezies pie ģimenes. Mācītājs Liel- un Maz - Bīvendē (1949 – 60, kad aizgājis pensijā).

Studentu korporācijas Fraternitas Baltica biedrs.

Ģimenē 4 bērni – 3 dēli un meita, visi dzimuši Latvijā – Rīgā.   FB

devider

H - alfabēts