Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
HELMŪTE Ieva – māksliniece – grafiķe, pedagoģe.
Dzimusi 1962.10.05. Rīgā mākslinieku ģimenē.
Mācījusies Rīgas 41.vidusskolā, ko beigusi 1979, Latvijas Mākslas akadēmijā Grafikas nodaļā (absolvē 1988). Grafiķe, pedagogs, maģistra grāds.
Jau agrāk bijis iegādāts īpašums Kuldīgas raj. Laidu pag. Valtaiķos – mājas Birži, kurās pavadītas vasaras. Šis fakts pēc akadēmijas beigšanas atvedis uz A i z p u t e s pusi – K a z d a n g u. Abi ar dzīvesbiedru Vladimiru Naumovu pils trešajā stāvā iekārtojuši grafikas darbnīcu, kurā radoši darbojušies. Nodibinājuši kooperatīvu Grafika (1988 – 94). Strādājusi par kultūrvēstures pasniedzēju K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikumā (1990 – 94). Izveidojusi un 8 gadus vadījusi K a z d a n g a s folkloras kopu (1988 – 96).
Kad aizputnieki vēlējušies dibināt savā pilsētā mākslas skolu, uzaicinājuši viņu uzņemties tās vadību. Ģimenes apstākļu dēļ tas nebijis iespējams (mazi bērni). Šo ieceri realizēt uzņēmies dzīvesbiedrs. Pārcēlušies dzīvot uz A i z p u t i. Direktora vietniece un zīmēšanas skolotāja jaundibinātajā A i z p u t e s Mākslas skolā (1994 – 97) līdz aiziešanai uz Rīgu. Tūliņ nav sarautas saites arī ar A i z p u t i – ir pirmā Aizputes domes projektu koordinatore (2002 – 03).
Rīgā vadījusi dažādus ar mākslu saistītus projektus. Vairākus gadus ar pārtraukumiem lasījusi lekcijas Rīgas Skolotāju izglītības centrā (2000 – 06). Strādājusi Rīgas centra daiļamatniecības pamatskolā par grafikas darbnīcas vadītāju, kompozīcijas, zīmēšanas pasniedzēju (1997 – 20080, bet no 2008 – grafikas darbnīcas un mākslas studijas vadītāja, biedrības Mūzikas un mākslas centrs direktore.
Plaši izvērsta radošā darbība. Izstādēs piedalās kopš akadēmijas beigšanas (1988). Līdzdalība grupu izstādēs (līdz 2014 jau bijušas pāri par 20), arī personālizstādes (Gleznojumi uz zīda, 2002). Darbi skatīti dažādās vietās: Rīgā, Saldū, Liepājā, Aizputē, Līvānos u.c. Pazīstama arī kā māksliniece-maketētāja grāmatai Latviešu tautas dziesmas klavierspēles iesācējiem (autore Ā.Helmūte).
Dzīvesbiedrs Vladimirs Naumovs. Ģimenē 2 dēli. &