M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

HIRŠHEIDTS Arnolds (v. Hirschheydt Arnold) – diplomēts agronoms.

Dzimis 1929.15.08. Rīgā. No 1931 ģimene dzīvo A i z p u t ē (Katoļu ielā 1), kur tēvs Valters Hiršheidts līdz 1939 ir vācu draudzes mācītājs.

Pirmo izglītību ieguvis A i z p u t e s vācu skolā (1937 -39), Kuldīgas ielā 24), vidējo izglītību sākumā apguvis mājās (1940 – 41), pēc tam Gnezno Polijā (1942 – 45). Lauksaimniecības zināšanas un prasmes mācījies dažādās vietās Vācijā (1945 – 53). Gatavošanās abitūrijai notikusi Braunšveigā (1953 – 55), tur arī abitūrija (1955). Studējis Getingenā un Ķīlē (1955- 58). Augstskolu beidzis Ķīlē (1958), iegūdams diplomēta lauksaimnieka grādu. Savā specialitātē strādājis Vācijā (1958 -62) un Šveicē (1962 – 95). Tad pensionējies. No 1996 pārmaiņus dzīvo Šveicē (Liencā) un Latvijā (A i z p u t ē). Viņaprāt: Aizpute – pasaules viduspunkts (Hasenpoth – Mittelpunkt der Welt).

Atkritumu izmantošanas speciālists, strādājis kā zinātniskais padomdevējs kādā Šveices institūtā, pēdējos gados – patstāvīgi.

Kopš 1991 rudens, kad pirmoreiz pēc gadu desmitiem varēja atgriezties Latvijā, A i z p u t ē uzturējies bieži un ilgi, te iegādājies dzīvokli (Kalvenes ielā). Pateicoties viņam, nodibinātas partnerattiecības starp Švercenbahas pašvaldību Šveicē un Aizputi. Rezultātā Aizpute, vēlāk viss novads daudz ko guvis. Ar viņa iniciatīvu palīdzību daudzās jomās saņēmusi pilsēta, Lažas speciālā internātskola, Rokaižu pansionāts, Kalvenes pagasts u .c. Trīs vasaras vairāk par 30 skolēniem atpūtušies Šveices Alpos, tiek apmaksāta ikgadējā skolēnu vasaras nometne Latvijā; jauniešiem rasta iespēja doties praksē uz Šveici; palīdzības sniegšanā Aizputes novadam Šveicē iesaistījis vairākus cilvēkus un veicis vēl citus pasākumus. Kopš 2014 gada ir viens no Aizputes autonomās ev. lut. draudzes garantiem.

Ierakstīts A i z p u t e s pilsētas Goda grāmatā, apbalvots ar Aizputes domes Goda rakstu (1998).   &

devider

H - alfabēts