Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
HIRŠHEIDTS Harro (v. Hirschheydt Harro) – grāmatizdevējs.
1925.14.04. Rīgā – 2017.30.05. Vācijā (Wedemark/Bissendorf). Atvadīšanās 7.jūnijā Bisendorfas kapellā. Pēc aizgājēja vēlēšanās – vainagiem un ziediem paredzēto ziedot A i z p u t e s ev. lut. baznīcas draudzei Latvijā (norādīts bankas konts).
Dzimis vācbaltu ģimenē. No 1931 – 39 (līdz repatriācijai) ģimene dzīvojusi A i z p u t ē, jo tēvs – Valters fon Hiršheidts ir pēdējais vācu draudzes mācītājs šajā pilsētā. Brālis Arnolds.
Mācījies A i z p u t e s vācu pamatskolā (1933 – 39), Kuldīgas ģimnāzijā ( 1939, tikai 4 nedēļas, jo repatriācija), turpinājis vidusskolu apmeklēt Gnezdo, Polijā (1940 - 43). Iesaukts armijā (1943 – 44), pēc tam karagūsteknis amerikāņu zonā (1944 - 46). Vidusskolu absolvējis Hildesheimā (1947). Mācījies par grāmattirgotāju Goslorā (1947 – 49). No 1950 patstāvīgs grāmattirgotājs un izdevējs Vācijā, no 1993 arī Latvijā. Vācbaltu savienības priekšsēdētājs (1977 – 83).
Kaut arī Hiršheidtu ģimene no 1939 vairs nedzīvoja Latvijā, Harro vienmēr Latviju izjutis kā savu dzimteni un kā izdevējs un antikvārs ļoti centies paplašināt brīvo Rietumu zināšanas par Baltiju un tai skaitā Latviju. Dzīvodams Vācijā, jau agri meklējis un radis dzīvus kontaktus ar Latvijas rakstniekiem un zinātniekiem. Radušies sakari ar Latvijas Rakstnieku savienību un Zinātņu Akadēmiju. No 1972 regulāri kontakti ar Rīgu. Vācijā izdevis latviešu autoru grāmatas, no kurām daļu pats tulkojis. 1988 radusies iespēja pirmoreiz pēc kara ierasties savā bērnības pilsētā A i z p u t ē (līdz tam ārzemnieki uz provinci netika laisti), kur 1993 iegādājies īpašumu un nodibinājis izdevniecību Harro fon Hirschheydt, kas izdevusi labas latviešu, kā arī cittautu autoru grāmatas. 1991 noorganizējis Vācijā kādas grupas braucienu uz A i z p u t i, pateicoties kurai sākusies daudzpusīga palīdzības akcija pilsētai.
Par veikumu latviešu literatūras labā saņēmis Latvijas Rakstnieku savienības Goda rakstu (1988), piešķirts Latvijas ZA Goda doktora (Dr.h.c.) nosaukums (2004.17.02.). Apbalvots ar Aizputes pilsētas domes Pateicības rakstu (1998.18.11.), ierakstīts Aizputes pilsētas Goda grāmatā.
&