M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ILTNERS Edgars – gleznotājs., PSRS Mākslas akadēmijas korespondētājloceklis (1975).

1925.03.03. D z ē r v e s Būriņos – 1983.09.02. Rīgā. Apbedīts Meža kapos.

Pirmā skola – Dzērves pamatskola, tad Liepājas 1.vidusskola (1941 – 44). Mācījies Liepājas pedagoģiskajā skolā (1945 – 46), J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1948 – 49). Beidzis LVMA Glezniecības nodaļu (1956). J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas pedagogs (1956 – 61). Pedagogs LVMA Zīmēšanas katedrā (1960 – 73), 1973 – 74 un 1976 – 83 Glezniecības katedrā, 1974 – 75 LVMA rektors, no 1978 Stājglezniecības darbnīcas vadītājs. Profesors (1973).

Izstādēs piedalās no 1955. Gleznojis galvenokārt figurālas kompozīcijas un ainavas, daiļrades sākumposmā tā sauc. Skarbajā stilā (Vīri nāk, 1957; Cietās rokas, 1962; Rīgas torņi, 1965). 60.gadu beigās eksperimentējis ar latviešu glezniecībai novatoriskiem faktūras efektiem, spiežot krāsu uz audekla no tūbiņām (Ainava, Marts, 1969, Jūlijs, 1970, Grieze griež, 1971, kartupeļu lauks, 1974). Vēlāk pievērsies detalizētākam, lineārākam gleznošanas veidam (Latvijas lauki, 1975, Montāža, 1977) un tuvinājies abstrakcijai (Venēcija naktī, 1981, Lauku kapela,1982). Gleznojis arī portretus (Ērika, 1975, Jēkaba Kazaka portrets, 1982). Darbojies monumentāli dekoratīvajā glezniecībā.

Publicējis rakstus par mākslas jautājumiem. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1957), valdes priekšsēdētājs (1968 – 82). PSRS MS valdes sekretārs (1968 – 82). PSRS Tautas mākslinieks (1977). LPSR Valsts prēmija (1965).

Dzīvesbiedre Ērika – tekstilmāksliniece, 3 meitas – gleznotājas.

1988 pēc Mākslinieku savienības Liepājas organizācijas ierosinājuma dibināta Edgara Iltnera prēmija figurālajā glezniecībā.   LE, M I, LBV, &

devider

I - alfabēts