M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

IKAUNIEKS Jānis – pedagogs, astronoms.

1912.28.04.Rīgā – 1969.27.04. Rīgā. Apbedīts Baldones kapos.

Beidzis LU Matemātikas un dabas zinību fak. (1937). Skolotājs A i z p u t e s ģimnāzijā (1936 – 40), mācījis algebru, ģeometriju, trigonometriju, kosmogrāfiju/astronomiju, fiziku, arī ģeogrāfiju. Bijis internāta audzinātājs. Piedalījies koku dēstīšanā, ekskursijās, sporta laukuma ierīkošanā, sarīkojumos, deju kursos u. c.

Skolā ciemojies arī 1946, 1949, pēdējoreiz 1956.

LVU docētājs (1945 – 48). Aktīvi piedalījies Latvijas ZA Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektora organizēšanā (1946), tā vadītājs (1949 – 58). Latvijas ZA Astrofizikas laboratorijas (no 1967 Radioastrofizikas observatorija) direktors (1958 -69). Astronomiskā kalendāra atbildīgais redaktors (1953 – 69). Populārzinātniskā rakstu krājuma Zvaigžņotā debess atbildīgais redaktors (1958 – 69). 1947 nodibinājis Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļu, līdz 1961 bijis tās priekšsēdētājs. Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Centrālās padomes loceklis (1960 – 65). Pētījis sarkano milžu (oglekļa, titāna un cirkonija zvaigžņu) telpiskā sadalījuma un kustību īpatnības. Publicējis ~ 170 zinātnisku, populārzinātnisku rakstu.

Darbi: Debess spīdekļu pasaulē (1953), Bezgalīgā Visuma tālēs (1954), Zvaigžņotais Visums (1958), Kosmoloģija. Antipasaule. Kvarki. (1968, līdzautors).

Fizikas un matemātikas zinātņu doktors (1969). Apbalvots ar PSRS Ļeņina ordeni (1967).   LE, &

devider

I - alfabēts