M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

JANKOVSKIS Arnolds – latvietības kopējs trimdā.

1919.01.10. Stendē – 1962.27.11. Toronto, Kanādā.

A i z p u t e s mūziķa, mūzikas skolas dibinātāja Kriša Jankovska vienīgais dēls. Beidzis A i z p u t e s valsts ģimnāziju (1939), studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Mobilizēts armijā. Pēc kara dzīvojis Vācijā, izceļojis uz Kanādu. Strādājis kādā ķīmiskā rūpnīcā, nodarbojies ar jaunu krāsu izgudrošanu. Veiksmīgs atklājums – krāsas radīšana, kas sevišķi labi noder tiltu segšanai. Patenti no viņa centušās iegūt ASV, bet to atdevis Kanādai, jo rūpnīcā, kurā pats strādāja, varējis turpināt dažādus izmēģinājumus, eksperimentus.

Tā kā tēvs mūziķis, Aizputes mūzikas dzīves vadītājs vairākus gadu desmitus, arī viņa dzīve kopš bērnības saistīta ar skaņu mākslu. Tā turpinājusies arī trimdā. Viens no Toronto jauktā kora Daina dibinātājiem, tā priekšnieks (1950 – 62).Darbojies Latviešu Dziesmu svētku biedrības Kanādā valdē. Kā bijušais karavīrs arī viens no tiem, kas Kanādā dibinājis Daugavas Vanagu organizāciju. Bijis korporācijas Fraternitas Lataviensis akadēmiskās saimes pārstāvis.

Miris pēc sirds operācijas 43 gadu vecumā. Viņa izvadīšanas diena – sēru diena ne tikai Toronto dziesmotajai saimei, bet visai latviešu trimdas sabiedrībai.   &

devider

J - alfabēts