M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

JANKOVSKIS Krišs – diriģents, vijolnieks, pedagogs, A i z p u t e s mūzikas dzīves dvēsele vairākus gadu desmitus.

1891.15.03. Valtaiķos – 1975.02.01. Aizputē. Apbedīts Kuldīgas raj. Sakaru kapos.

Dzimis zemnieku ģimenē. Mācījies Valtaiķu pagastskolā, ko beidzis 1905. Izglītība turpināta Kuldīgas tirdzniecības skolā. 1908 pārgājis uz Rīgu mācīties mūziku. To darījis 1.Rīgas mūzikas institūtā un Augusta Dombrovska vadītā Tautas konservatorijā. Vijoli mīlēt iemācījis vispirms jau tēvs, tad pagasta skolas skolotājs, bet pirmais īstais skolotājs bijis A.Dombrovskis. Tas mācējis ne tikai spēlēt un mācīt citus, , bet mācējis arī pats pagatavot vijoli.

1.pasaules kara laikā kā bēglis nonācis Krievijā, Sarātovā, kur bijis mūziķis Viskrievijas profesionālo orķestru savienībā. Pēc iesaukšanas karadienestā orķestra mūziķis123. rezerves pulkā. Pēc tam pārgājis muzicēt Latviešu strēlnieku pulkos.

1919 pēc atgriešanās no Krievijas apmeties uz dzīvi A i z p u t e s pilsētā, lai te turpinātu savu mūziķa darbību, un līdz mūža beigām tā bijusi apbrīnojami plaša un daudzpusīga, tā ka ar pilnām tiesībām var teikt – viņš kļuva par A i z p u t e s mūzikas dzīves dvēseli uz vairākiem gadu desmitiem.

Jau tūliņ pēc ierašanās Aizputē izveidojis un sācis apmācīt pūtēju un stīgu orķestri (pēdējais dibināts 1919.27.11., tā nosaukums Lira) un vadījis dziedāšanas kursus. Ar grāmatveža precizitāti Liras vadītājs reģistrējis ik koncertu, uzrādot uzstāšanās vietu, dalībnieku skaitu, ieņēmumus. Tā pirmajā darbības gadā (1920) spēlēts 53 izrīkojumos dažādās vietās, 1921 – 57, 1922 – 46, 1923 – arī 46 utt. Uzrādīti arī atskaņotie komponisti, izpildītie skaņdarbi. Tiek rīkoti ikgadējie muzikālie vakari, kuros iekļautas arī deklamācijas un pat teātra izrādes. Tie notiek kā Aizputē, tā arī tās apkārtnē. Ir garīgās mūzikas koncerti baznīcās. Aug maestro nošu bibliotēka, jau 20-tos gados pārsniegdama pustūkstoti.

Sācies arī viņa pedagoga darbs skolās. Ar 1924.01.10.māca dziedāšanu un mūziku A i z p u t e s apriņķa vidusskolā un ar 1925 – arī A i z p u t e s pamatskolā. Plaša muzikālā darbība tiek attīstīta vidusskolā – darbojas jauktais un sieviešu, vēlāk arī vīru koris, radīts pūtēju orķestris (1931/32). Gadskārtējos skolas koncertos dzied kori, piedalās orķestris, skan klavieres, vijoles, uzstājas ansambļi. Viņa vadītie audzēkņi koncertē ne tikai skolā, bet arī pilsētā esošās Latviešu biedrības zālē, dievnamā, apkārtējos pagastos, piedalās apriņķa un Latvijas dziesmu svētkos. Tiek iestudētas dziesmu spēles (Ā.Alunāna Mucenieks un muceniece u.c.)

Tai pašā laikā (20-desmitie/30-tie gadi) viņš brauc arī uz K a z d a n g u, lai Lauksaimniecības vidusskolā vadītu kori, noorganizētu arī tur stīgu un pūšamo instrumentu orķestri.

Pēc 2.pasaules kara tieši viņš ir tas, kas uzņemas rūpi Aizputē atvērt bērnu mūzikas skolu. 1946.gada Aizputes apr. izpildkomitejas lēmumā nr 212 lasāms: Apstiprināt par Aizputes pils. mūzikas skolas direktoru Krišu Jankovski Friča d. ar š. g.18. jūliju un uzdot tam izvest visu skolas organizēšanas darbu. Un pirmoreiz A i z p u t e s vēsturē tapusi mūzikas skola, kura nu jau skaita kuro gadu desmitu un kuras izveidotājs un pirmais direktors – Krišs Jankovskis, un pirmā atrašanās vieta Kuldīgas ielā 24. Pats tās direktors ilgus gadus dzīvojis toreizējā Boju ielā 11 (tagad – Kalvenes ielā; ēka nav saglabājusies), uz kuru ceļu mērojuši neskaitāmi cilvēki. Kad 1970 tur ciemojies žurnālists, tas secinājis, ka vēl 79 gadu vecumā slaidie, vingrie pirksti no vijoles izvilina Mocarta u.c. komponistu darbus, un klausījies maestro teiktajā: Es jau arī pats brīnos, kā tie pirksti vēl klausa. Bet labi vien ir Atnāku mājās. Plecos nogurums. Uzspēlēju, un ir labi. Kas gan tos nervus labāk ārstē, ja ne mūzika?   &

devider

J - alfabēts