Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
JANSONE Līvija (Bēta) – mūzikas skolotāja, kultūras dzīves vadītāja, Montesori pedagoģijas ieviesēja A i z p u t ē.
Dzimusi 1948.18.06. Vaiņodē piensaimnieku ģimenē. 10 mēnešu vecumā 1949.25.03. kopā ar vecvecākiem, kas mazuli Vaiņodē pieskatījuši, paņemta izsūtīšanai uz Sibīriju. Laimīgā kārtā māte vēl paspējusi no Virgas nokļūt Vaiņodes stacijā, lai savu bērnu no izsūtīšanas paglābtu. Bērnības gadi vadīti Virgas krejotavā Liepsalās. Vecāki aizņemti darbā, augusi vienatnībā. Agri apguvusi lasītprasmi, un lasīšana kļuvusi sirdslieta visam mūžam.
No 1. – 4.klasei mācījusies Virgas pamatskolā, no 5. – 8. kl. – Priekules 1.vidusskolā, jo vecāki tad jau strādājuši Priekules pienotavā. Vidējā izglītība iegūta Liepājā, E. Melngaiļa mūzikas vidusskolā kordiriģentu nodaļā (1963 – 69).
Pēc beigšanas sadalē nonākusi Krotē, kur sākusi veikt skolā dziedāšanas skolotājas pienākumus, kā arī organizēt ciemā kultūras pasākumus. Brīnišķīgi kolēģi, vieta, cilvēki. Kad nodiināta ģimene (1970) ar Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas koktēlniecības nodaļu beigušo dzīvesbiedru un viņam Krotē nav bijusi darbavieta, nācies no tās šķirties un pārcelties uz netālo Dunalku, kur darbs bijis abiem. Kad pasaulē nākuši bērni, bet te nebijis bērnudārza, atkal bijis jāmeklē vieta, kas ģimenei derētu. Šoreiz tā bijusi Nīkrāce, kur bijis gan dārziņš, gan abiem darbs F.Deglava pamatskolā. Strādājusi skolā un bērnudārzā, arī Kultūras namā, kur vadījusi sieviešu vokālo ansambli, īslaicīgi arī vokāli instrumentālo ansambli, un kori. Bērnu ansamblim rakstījusi dziesmiņas. 1980 atgriezušies Krotē, iegādājušies ģimenes māju Strazdiņi. Dienas ar darbu piepildītas līdz malām: veikusi skolas un lauku darbus, radījusi dziesmas, noorganizējusi dažādus ansambļus – ģitāristu, vokāli instrumentālo jauniešiem un otru skolēniem, radusies bērnu folkloras kopa Traistēni. 1997 rudenī, kopā nākot 5 Krotes un 4 Bunkas cilvēkiem, noorganizēts Bunkas pagasta koris, kurā dalībnieku skaits audzis līdz 25. Viņas vadībā strādāts tā, ka īsā laikā sagatavots viss Dziesmu svētku repertuārs, izturēts skates konkurss un dziedāts 1998. gada Dziesmu svētkos Rīgā (raksts laikrakstā Diena 1998.03.07.).
Kad vīrs aizgāja Aizsaulē (1999), apstākļi spieduši doties prom no Krotes. Nonākusi Vērgalē, kur bijusi Kultūras nama vadītāja (2000 – 03). Atkal radošs darbs - nodibināts senioru ansamblis, bērnu popgrupa, radīta mūzika un dziesmas dramatiskā kolektīva izrādei Pelēks nebūt nav pelēks .Ierakstīts Rietumu radio studijā CD.
Līdzās visam nupat minētajam no 2002 – 04 studijas Liepājas Pedagoģijas akadēmijā Pedagoģijas fak. – Minhenes Internacionālā Attīstības Rehabilitācijas akadēmijas – internacionālajā studiju programmā Montesori speciālā pedagoģija. Iegūtā kvalifikācija – Montesori speciālais pedagogs.
Ar Montesori pedagoģiju iepazinusies 1995 kādā mūzikas pedagogu seminārā un tūliņ sapratusi – tā ir metode, ko vēlas apgūt, tas ir tas, kas viņai vajadzīgs, kaut tolaik šī mācība Latvijā vēl sveša, nepieejama.
Pēc sertifikāta iegūšanas dzīve iegrozījusies tā, ka nācies pārcelties uz A i z p u t i, un 2004 sācies A i z p u t e s periods ar Montesori ideju realizāciju. Sākumā tas balstījies galvenokārt uz pedagoģes entuziasmu un neatlaidību. Atradusi telpas novadpētniecības muzeja ēkā Skolas ielā 1, tās iekārtojusi, apzināti bērni, kam noderētu logopēda palīdzība. Nodibinājusi biedrību Sabiediskā aģentūra bērnu īpašām vajadzībām „Saulessvece””. Kopā ar logopēdu uzsāktas attīstošās nodarbības bērniem, ko apmeklē bērni ar problēmām ne vien no A i z p u t e s, bet arī novada, Skrundas, Kuldīgas. A i z p u t e s dome (2009) atbalstījusi projektu, un rezultātā tikusi izveidota Montesori darbnīca, kur notiek attīstošas nodarbības mazajiem un korekcijas nodarbības bērniem ar mācību traucējumiem. 2011.gada projekta rezultātā iekārtota Studija MPG (miegam, priekam, gudrībai). Tur var notikt mācības angļu valodā bērniem un pieaugušajiem.
A i z p u t e s Kultūras namā vadījusi arī bērnu ansambli Snīpīši (līdz 2012), vada senioru vokālo ansambli Uzmet garu!, ir dramatiskā kolektīva dalībniece, A i z p u t e s ev. lut. Sv. Jāņa baznīcas draudzes garants un kora dalībniece.
Izaudzināti dēls un meita (māksliniece, skolotāja Ilze Spīra).
Uzskata: Ideāli ir kā zvaigznes. Mēs nekad tos nesasniedzam, taču kā kuģotāji jūrā mēs savu kursu virzām pēc tiem. (Karls Šulcs). &