M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

JANSONE Astra (Goba) – pedagoģe.

Dzimusi 1939.21.07. A i z p u t ē. Ģimenē vecākā no divām meitām. Muzikalitāti mantojusi no vecākiem, īpaši tēva, kas spēlējis vijoli, klarneti, trompeti, arī akordeonu un kam bijušas vēl arī citas muzikālas nodarbes.

Skolas gaitas A i z p u t ē sākusi 1946/47 mācību gadā sagatavošanas klasē. Pamatskolu beigusi 1953 un tai pašā pavasarī arī A i z p u t e s bērnu mūzikas skolas akordeona klasi, kur viņas skolotāji bijuši direktors K.Jankovskis un akordeona pasniedzēji Voldemārs Ceriņš un Alfrēds Tučs. Tas bijis jaunatvērtās skolas pirmais izlaidums, un viņai ir diploms ar nr. 2 (1. bijis Temidai Ivanovai). Toreiz vēl neapjautusi, ka ar akordeonu un šo skolu, izņemot 5 citur aizvadītus gadus, saistīsies visa viņas dzīve un darba mūžs.

Pēc pamatskolas mācījusies A i z p u t e s vidusskolā, absolvējusi 1958. Izglītību turpinājusi Liepājas E.Melngaiļa mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļā. Vēl mācīdamās vidusskolā Aizputē, kļuvusi par koncertmeistari kultūras nama tautisko deju kolektīvam(ar 1954), bet, būdama Mūzikas vidusskolas pēdējā kursa audzēkne, ar 1960 – par akordeona spēles pasniedzēju savā pirmajā mūzikas skolā – braukusi ik nedēļas mācīt akordeona spēli Aizputes bērnu mūzikas skolā. Neilgi Aizputē vadījusi arī muzikālos ansambļus Patērētāju biedrības, CBR-7 un melioratoru klubos.

Ar 1965 pārcēlusies uz dzīvi Ķegumā, Ogrē, strādājusi par akordeona spēles pasniedzēju Rīgas Pedagoģiskajā skolā. Darba biedrs tajā bijis viņas kādreizējais skolotājs – komponists A.Tučs, abi strādājuši Tautas instrumentu nodaļā. Tajā pašā laikā braukusi regulāri uz Ventspili, lai turienes mūzikas skolā, ko vadījis direktors Dzintars Kļaviņš, neklātienē apgūtu vidusskolas kursu arī akordeona spēlē. Ogres laikā dziedājusi Ikšķiles vokālajā ansamblī.

Pēc Ventspils mūzikas skolas beigšanas (1969) atgriezusies dzimtajā A i z p u t ē . Ar toreizējā direktora G.Škensberga gādību turpinājušās jau agrāk iesāktās akordeona spēles skolotājas gaitas. Nodibināta ģimene, izauguši bērni – meita un dēls, kas abi arī beiguši Aizputes mūzikas skolu – vijoles un trompetes klasi. Dziedājusi Republikas kordiriģentu korī, kura sastāvā piedzīvots neaizmirstams pārdzīvojums, atzīmējot Gaujienā Jāzepa Vītola 100. gadadienu: …Saulains rīts. Koris agri, jau pulksten astoņos ar kamolu kaklā un asarām acīs, kad balss vēl aizmigusi, pie viņa mājas Anniņās dziedam Kurzemīte, dievzemīte… Pēcpusdienā lielais piemiņas koncerts uz svaigi celtās estrādes dēļiem ar 100 svecītēm, radio un TV simfonisko orķestri Leonīda Vīgnera vadībā, pluss vēl milzīgs svētku kliņģeris koristiem… Tādas atmiņas neizdziest. Tāpat kā neizdzēšamas paliks atmiņas par koncertmeistares darbu Aizputē pie Marijas un Gunta Stieģeļu, Ainas Untenbergas vadītajiem tautisko deju kolektīviem.

Par mūzikas skolas skolotāju nostrādāts 41 gads.

Bet ir arī citas intereses. Vienmēr tuva bijusi arī tāda tēlotājmākslas nozare kā glezniecība. Savā laikā apmeklējusi pie Kultūras nama esošo studiju, ko vadījis dekorators francūzis Jozefs Pozileks, vēlāk mācījusies pie gleznotājas Margas Rumbas. Darbojusies Kultūras nama ādas apstrādes pulciņā (V.Jēriņas vadībā), pensionāru kopā Piesaulīte. Aizputes novadpētniecības muzejam palīdz ekspozīciju papildināšanā (ar sporta piederumiem un fotogrāfijām), brauc ekskursijās, apmeklē izstādes. Mūzikas skolā, pateicoties viņai, iekārtota telpa, kurā savākti un apkopoti materiāli par skolu, skolotājiem, pasākumiem. Darāmā netrūkst.

Par ieguldījumu pilsētas sabiedriskās un kultūras dzīves attīstībā ierakstīta Aizputes pilsētas Goda grāmatā (2004).   &

devider

J - alfabēts