M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

JANSONS Miķeliszvērināta advokāta palīgs.

1912.04.01. K a l v e n e s pag. Lūšos – 1986 sept. Alsungā

Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Kalvenes pamatskolu (1926), A i z p u t e s apr. ģimnāziju (1930). Vasarās strādājis Liepājas – Glūdas dzelzceļa būvē, arī tēva saimniecībā. Bijis tabeļvedis K a l v e n e s dzelzceļa stacijas ceļu meistara kantorī (1930 -31). Studējis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fak. tieslietas (1931 – 36). Studiju laikā strādājis par mūrnieku, miertiesnešu kancelejas ierēdni un telegrāfistu Ķemeru pilsētā un telegrāfa kantorī, praktikants pie Rīgas pilsētas 6. iecirkņa izmeklēšanas tiesneša. No 1934 Rīgas Centrālās kopējās slimokases slimnieku kontrolieris. No 1936 lektors Sabiedrisko lietu ministrijā. Darbojies A i z p u t e s latviešu biedrībā un K a l v e n e s nacionālās jaunatnes biedrībā. Obligātajā karadienestā Latvijas armijā (1937 - 38), dienējis 5.Cēsu kājnieku pulkā un Armijas štāba bataljonā. No 1938.21.12. zvērināta advokāta M.Kurzemnika palīgs Rīgā, no 1938 rudens arī a/s Kūdra sekretārs, vēlāk Saimniecības daļas vadītājs.

1940 dec – 1941 jūl. bijis Rīgas 9. poliklīnikas kancelejas darbu vadītājs. 1941. janv. nav ieskaitīts Advokātu kolēģijā. Vācu okupācijas laikā (1941.13.08.) pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā. Atkal zvērinātā advokāta M. Kurzemnieka palīgs Rīgā. 1942 febr. – 1943 apr. arī Finanšu ģenerāldirekcijas juriskonsults. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Alsungas pag. Grāveru c. Imantās.

Precējies 1940 aug. ar Elizabeti Valgumu.

Studentu biedrības Fraternitas Rusticana filistrs.   Evp, Ljas adv

devider

J - alfabēts