Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
JANŠEVSKIS Jēkabs (īst. v. Janovskis) – rakstnieks, žurnālists.
1865.16.02. Nīgrandes Kalna Kricmaņos – 1931.22.12. Rīgā. Apbedīts 1. Meža kapos.
Mācījies Valtaiķu vācu privātskolā (1882 – 84). Pašmācības ceļā ieguvis mājskolotāja tiesības. 1884 -85 un 1896 – 1902 dzīvojis Liepājā. 1885 – 87 mājskolotājs, 1889 – 96 skolotājs Nīcas Lejnieku pamatskolā. Te pavadītie gadi nozīmīgi Janševska personības tapšanā. Apzinātas latviešu folkloras un apvidvārdu bagātības, kas vēlāk izmantotas daiļdarbos. Vācis tautas dziesmas.
Pirmā publikācija recenzija 1884. Dzīvodams Liepājā, nodevies rakstniecībai, žurnālistikai, iesaistījies sabiedriskajā dzīvē (vēlēšanās). 1.pasaules kara laikā Krievijā, atgriezies 1918.
Rakstījis dzeju, stāstus, romānus. Rakstnieka talants pilnīgi uzplaucis tikai mūža otrajā pusē ar lielajiem romāniem. Rakstnieks tajos parādās kā neparasts stāstītājs episki plašās formas atklāšanā. Ievērojamākie darbi par dzīvi Kursā: romāni Dzimtene (1921 – 25), Bandavā (1928), Mežvidus ļaudis (1929). Izdoti Kopotie raksti.
Sievu apņēmis no K a z d a n g a s pagasta Rūniem (atradās aiz Kazdangas parka), tādēļ vairākkārt ne tikai šajās mājās, bet K a z d a n g ā uzturējies.
Kopš 1990 Vecliepājā ir Jēkaba Janševska iela. Ietverts Kurzemes Vārda atlasē 20.gadsimta izcilākie Liepājas literāti. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, no kura atteicies. Pie skolas Nīcā, Klampju ciemā Dzejas dienās (1988.10.09.) likta piemiņas zīme. LBV, AŠ, &