M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

JAUNARĀJA Skaidrītes (Krīgena) – tulkotāja, žurnāliste.

1934.28.06. Rankas pag. – 2004.15.11. Rīgā Mākslinieka Oļģerta Jaunarāja dzīvesbiedre, dziedātājas Maijas Krīgenas māsa.

Kara beigās ar ģimeni nokļuvusi Kurzemē. Mācījusies A i z p u t e s vidusskolā, beigusi1952. Aktīva literatūras pulciņa biedre, ar dziļu interesi par literatūru (skolotāja A.Vītoliņa audzēkne). Absolvējusi LVU Filoloģijas fak. (1957). Strādājusi laikraksta Rīgas Balss redakcijā (1961 – 77), žurnāla Padomju Latvijas Sieviete atbildīgā sekretāre (1977 – 81).

Tulkojumus publicējusi no 1961. Nozīmīgākie tulkojumi no franču valodas: Alēna Ferrnjē Lielais Molns (1986), Stendāla Lisjēns Levēns (1989), T.Gotjē Kapteinis Frakass, M. Jursenāras Fabriāna atmiņas, abi 1992; M.Dirasas Gibraltāra jūrnieks (1993), Mīļākais (1996), Moderato contabile (1999), R.Garī Solījums rītausmā (1995), Visa dzīve priekšā 2001), M.Prusta Zudušo laiku meklējot, (1 – 4, 1996), Ž. Sartra Vārdi (2001), A. Kami Mīts par Sīsifu (2002), Dumpīgais cilvēks (2003), O. De Balzaka, Ž. Buasāras, F. Moriaka, F. Sagānes, Ž. Simenona, A. Žida darbi.

Žurnālistu savienības biedre (1980).

A i z p u t ē pēdējoreiz viesojusies klubiņa eS pasākumā Parīzes noskaņas… (1995.14.10.). Viesu grāmatā atstāts ieraksts: Esmu ļoti pateicīga un aizkustināta par aizputnieku interesi par Franciju un literatūru. Man tā bija brīnišķīga tikšanās.   LE, &

devider

J - alfabēts