Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
JĒRIŅA Valda (Švarce) – Tautas teātra aktrise, kolekcionāre, leļļu kolekcijas radītāja.
1938.26.01. Liepājā – 2008.21.11. A i z p u t ē. Apbedīta Misiņkalna kapos.
Dzimusi Anša un Hermīnes Švarcu ģimenē kā vienīgais bērns. Tēvs mežsargs, kas divus gadus pavadījis izsūtījumā aiz Urāliem. Līdz meitenes 4 gadu vecumam ģimene dzīvojusi Vecpils pag. Pilskalnos, pēc tam – A i z p u t e s pag. Auderos.
Mācījusies Vecpils 7-gad. skolā, A i z p u t e s vidusskolā (beidz 1957), Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā. Iegūtā specialitāte – māksliniece, iekštelpu dekoratore. Dzīves ironija – darba mūžs nav bijis saistīts ar iegūto specialitāti, bet gan 33 gadi nostrādāti tirdzniecības jomā (ne aiz letes, bet kantorī).
Kopusi un tālāk nesusi no mātes mantotos talantus – prasmi strādāt skaistus rokdarbus (šūt, adīt, tamborēt) un mīlestību uz dziesmu. Daudz gadu dziedājusi A i z p u t e s jauktajā korī Kurzeme, piedalījusies Dziesmu svētkos, skatēs un koncertos; bijusi arī Aizputes folkloras kopas Tautasdziesma dalībniece. Ilgus gadus vadījusi ādas apstrādes pulciņu Aizputes kultūras namā. Bijuši daudz vēstuļu draugu gan bijušajā Padomijā, gan citās ārzemēs. Rakstījusi dzeju. Panti radušies gan draugu apsveikšanai, gan savu pārdzīvojumu un izjūtu izteikšanai. Aizgājusi pensijā, aktīvi līdzdarbojusies pensionāru klubā Piesaulīte.
Plašākai A i z p u t e s un apkārtnes sabiedrībai pazīstama, pirmkārt, kā Aizputes Tautas teātra/amatierteātra aktrise, kas ar dramatisko mākslu teātrī saistīta kopš 1965. Repertuārā ap pussimts lomu. Kā aktrise ņēmusi aktīvu līdzdalību daudzos ar pilsētas dzīvi saistītos pasākumos – ielu, kā arī pilsētas svētkos, Ziemsvētku un Lieldienu izdarībās.
Otrs, kas vienmēr saistīsies ar viņas vārdu, ir leļļu istabas iedibināšana Aizputē. Sākusies kā leļļu kolekcionēšana un apģērbu darināšana tām, tā laika gaitā kļuvusi aizvien plašāka, līdz pārkāpusi pašas dzīvokļa slieksni un ieņēmusi pilsētas domes ierādītās telpas Atmodas ielā 16. Tur tā bijusi atvērta kā vietējiem, tā ieinteresētiem ekskursantiem – iebraucējiem. Lelles tikušas vāktas vairāk par 30 gadu. (tērps pirmajai lellei darināts pēc 1973 gada Dziesmu svētkiem.).Tām darināti visdažādākie apģērbi. Tās gan viņai dāvinātas, gan vestas no Krievijas, Ukrainas, Igaunijas u.c. Vecākai lellei 100 gadu. Laiku pa laikam rīkotas leļļu izstādes ne vien pašu mājās – Aizputē, bet arī Kuldīgā un tās rajonā, Grobiņā, Priekulē u.c. Izstādēm sagatavots arī muzikāli teatralizēts uzvedums, kurā kopā ar meitu Ingūnu lasījušas pašas sacerētus dzejoļus, dziedājušas dziesmas, spēlējušas spēles kopā ar bērniem un pieaugušajiem. Leļļu skaits sniedzies pāri 600. (Lelles, kas jau iepriekš izmantotas kā tūrisma piesaistes objekts, iekļautas tūrisma izdales materiālos, pilsētas domei ierosinājusi no meitas atpirkt Signe Pucena. Tas arī 2014 izdarīts. Iegādātas 490. Speciāla vērtēšanas komisija nav pieaicināta, apskatījuši deputāti. Kopējā summa 3004 eiro, t.i., vidēji vienas lelles cena 6 eiro.To atrašanās vieta – Katoļu ielā 1.
Kolekcionējusi sērkociņu etiķetes, apsveikumu kartiņas, kabatas kalendārus, monētas, kafijas tasītes.
Par savu sabiedrisko darbu saņēmusi daudz Goda rakstu. Pateicības vēstuli atsūtījusi Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga par lelli Lažas pagasta tautas tērpā. Aizputes pilsētas dome dāvinājusi zelta pulksteni. Ierakstīta Aizputes pilsētas Goda grāmatā (1998). VE, &