M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

JIRGENSONS Jānis – tirgotājs, pilsētas vecākais.

1891.11.03. Kuldīgā – 1943.02.09. Kirova apgabala Vjatlaga 11. nodaļā.

Dzimis amatnieka ģimenē. Beidzis elementārskolu Kuldīgā, vēlāk pašizglītojies. 20.gs. sākumā aizbraucis uz Krieviju. Tur sastapis savu nākamo dzīvesbiedri Lidiju Taubi. Kopdzīvi sākuši 1914.02.11. Orlā. Pēc tam dzīvojuši Petrogradā. Revolūcijai sākoties, pārcēlušies uz Omsku. Omskā dzimusi meita Tamāra (1919.12.11.) 1920 rudenī atgriezušies Latvijā un apmetušies uz dzīvi A i z p u t ē pie sievas vecākiem. Strādājis par pārdevēju sievas vecāku veikalā un apdrošināšanas aģentūrā Latvijas Loids. Bijis A i z p u t e s pilsētas valdes loceklis. No 1934.16.06. iecelts par A i z p u t e s pilsētas galvu (Iekšlietu ministra rezolūcija) un šo amatu pildījis līdz 1940 jūnijam, kad, mainoties valsts varai, no darba atbrīvots. Viņa darbības laikā daudz darīts pilsētas labiekārtošanā. Izkopts pilsētas parks Misiņkalns - to pārklājis celiņu tīkls, ierīkots gulbju dīķis, jauns deju laukums, gaisa ligzda ozolā, izveidotas divas nišas ar galdu un soliem ap to, uzcelta estrāde, stādīti ceriņi un puķes. Sakopta Tebras leja zem tagadējā Kultūras nama (strūklakas, atpūtas vieta), upē ielaisti gulbji.

No 1940 vasaras līdz 1941.13.06. strādājis par mucenieku A i z p u t e s alus darītavā - gatavojis mucas (šo amatu bija apguvis no saviem tuviniekiem). Bijis jāatstāj arī dzīvoklis Atmodas ielā 27 un jāpārceļas uz Jelgavas 3. Deportēts kopā ar dzīvesbiedri un dēlu Ilgvaru (dz.1930) 1941.14.06. 1942.16.12. notiesāts uz 10 gadiem. Sods stājies spēkā no 1941.16.06.   &, Evp

devider

J - alfabēts