M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

JURCIŅŠ Pēterismilicijas darbinieks, dzejnieks.

1932.17.12. Nautrēnu pag. Rogovkas sādžā – 2004.18.02. Rīgā.

Beidzis Nautrēnu vidusskolu (1950), speciālo milicijas vidusskolu Kauņā (1957), neklātienē – Iekšlietu milicijas Augstāko skolu Minskā (1963). 1951 – 53 dienējis padomju armijā. 1954 – 55 mēbeļu arteļa Asociācija strādnieks, 1957 – 63 operatīvais pilnvarotais un vecākais operatīvais pilnvarotais Aucē, Liepājā, A i z p u t ē. 1963 – 65 kriminālizmeklēšanas nodaļas priekšnieks un milicijas nodaļas priekšnieka vietnieks Tukumā. 1965 -69 Madonas raj. milicijas priekšnieks. 1967 – 79 LPSR Iekšlietu ministrijas politiskā un audzināšanas darba nodaļas instruktors, Valsts autoinspekcijas aģitācijas un propagandas nodaļas priekšnieks, politiskās audzināšanas nodaļas priekšnieka vietnieks. 1979 – 85 izdevniecības Liesma redakcijas vadītājs, 1987 – 93 Latvijas radio literāro raidījumu komentētājs, programmu vadītājs. 1997 – 98 sabiedrisko lietu nodaļas vadītājs Latvijas Policijas akadēmijā.

Rakstnieku savienības biedrs (1976).

Pirmā publikācija 1960. Iznākuši 10 dzejoļu krājumi laikā no 1968 – 2002. Daudzi dzejoļi izmantoti dažādu komponistu dziesmu tekstiem. Populāra ir dziesma Vālodzīte, kurai ir ne tikai autora vārdi, bet arī mūzika. Izdotas dzejoļu izlases Man vienu mūžu taisnoties (1982), Vālodzīte (1984). Ir dzejoļu grāmata bērniem.

Apmēram gadu strādādams A i z p u t ē, dzīvoja Kalvenes ielā 16, otrajā stāvā pret austrumiem pavērstajā galā. Atceroties te vadīto laiku, saka (1977.25.04.): Aizpute man palikusi atmiņā kā senatnes romantikas apdvesta pilsēta. Man ļoti patika Misiņkalns. [..] Laikā, kad es dzīvoju Aizputē, biju uz tikšanos ar dzejnieci Mirdzu Ķempi. Viņa arī gribēja paskatīties, kāda ir Aizpute, un ciemojās pie manis tanī bēniņu istabiņā.   LRB, &

devider

J - alfabēts